Mēs izmantojam sīkfailus. Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Uzzini vairāk par sīkdatnēm šeit.
Azartiskas cīņas bērnu grupām Rīgas atklātajā čempionātā skrituļslidošanā
Svētdien Rīgā Uzvaras parkā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes un sporta kluba “ASI” rīkotajā Rīgas atklātajā čempionātā skrituļslidošanā no 100 startējušajiem dalībniekiem vairāk nekā puse bija jauniešu un bērnu grupu pārstāvji, kas sacentās dažāda garumā distancēs, sākot no 500m līdz 5km. Viņu startos valdīja pat lielākas kaislības nekā lielajiem, un cīņa dažās bērnu grupās bija tik sīva, ka otro no pirmās vietas šķīra pat ne sekundes simtdaļas, bet gan tūkstošdaļas, kā tas tiek rēķināts kamaniņu sportā. Un bija arī viens ‘fair play” gadījums, par ko raksta beigās.
Pirms Rīgas atklātā čempionāta sākuma bija viens atsevišķs starts, kur nevajadzēja speciāli pietiekties vai reģistrēties, bet kur varēja startēt jebkurš skrituļotgribētājs neatkarīgi no vecuma, dzimuma un skrituļslidošanas prasmēm. Tā tika dēvēta par tautas klasi, un tur piedalījās ap divdesmit entuziastu – gan bērni, jaunieši, arī vīri gados, kā arī trīs māmiņas, kas skrituļojot stūma ratiņus ar savām atvasēm. Šai grupai nebija numuru, netika arī uzņemts laiks, jo tautas klasē dalībnieki to darīja prieka pēc un izbaudīja saulainos laika apstākļus Pārdaugavā.
Pirmie sacensības uzsāka paši jaunākie dalībnieki no S1 un V1 grupām, kuri vēl neiet skolā un kuri dzimuši 2008.gadā vai vēlāk. Vispirms meitenēm S1 grupā 500m distancē finiša sprintā no līderu trio nedaudz ātrāka bija Sabīne Ceriņa (ASI Skibox), izcīnot uzvaru un tūdaļ aiz sevis atstājot komandas biedreni Mariju Savrucku un Evu Ozolu no “Pantera”. Parasti ar viņām līdzīgi cīnās arī Katrīna Krūmiņa, bet svētdien ierastais kvartets izpalika, jo Katrīna šoreiz bija daudz lēnāka par pārējām trim līderēm. Puišiem V1 grupā savu pārākumu atkal apliecināja Kristofers Vasaraudzis (ASI Skibox), stabila otrā vieta tika Aliseram Salnājam-Bērziņam (Krievānes Slidošanas skola), bet cīņā par trešo vietu Jānis Apsalons (BJSC “Laimīte”) par 0,07 sekundēm apsteidza Raienu Vīksnu.
S2 grupā (2006./2007.g.) 1km visu goda pjedestālu aizņēma “ASI Skibox” pārstāves. Arī šajā grupā ir izveidojies līderu četrinieks, kas šoreiz bija sadalījies pa diviem pāriem. Loreta Jurēvica ieņēma trešo vietu un par nepilnu sekundi apsteidza Amandu Eihmani, kurai labāk veicas 200m sprintā, bet par uzvaru tik vienlīdzīgi cīnījās Anna Krūmiņa un Alīna Novikova, ka abas šķīra tikai 7 sekundes tūkstošdaļas (0,007), Annai tomēr iegūstot pirmo, bet Alīnai otro vietu. Puišiem V2 grupā stabila uzvara Arturam Medvedevam (HS Rīga), bet pārējās godalgotās vietas ieņēma Aleksis Kaļetovs (ASI Skibox) un Ralfs Konrāds (“Laimīte”). Un atkal ceturtā vieta Krišam Mazajam no “Apex”.
S3 (2004./2005.g.), kas arī veica 1km, grupas trīs līderes noturējās kopā līdz pat pēdējiem metriem, kur tad aizraujošā cīņā, visām trim satilpstot pussekundē, arī noskaidrojās godalgoto vietu sadalījums, kas beigās bija tāds pats kā parasti “Skibox” balvā – pirmajā vietā bija Patrīcija Sniķere (BJC “Laimīte”), bet otro un trešo vietu izcīnīja Marta Ceriņa (ASI Skibox) un Agate Priedīte (BJC “Laimīte”). Puišiem V3 grupā pirms starta “uzgāza” lietus un nācās startēt jau pa slapju trasi. Līdzīgi kā iepriekšējās divās jaunākajās grupās arī šeit puišiem bija izteikts līderis, kas jau no pašā sākuma izvirzījās vadībā un izcīnīja uzvaru. Un tas bija Rihards Ordelovskis (ASI Skibox). Līdzvērtīgā cīņā par otro vietu ierasto kongruentu starpā par 0,2 sekundēm ātrāks par Markusu Priedīti (ASI) bija Ņikita Ļaščenko (ASI SKibox). Daži pārstāvji šajā grupā izcēlās ar pāragru startu, kas neietekmētu izvietojumu pirmajā trijniekā, bet cīņā par 4. un 5.vietu gan nospēlēja lomu, kur pāragri startējušais Arturs Miglinieks par 0,2 sekundēm apsteidza pareizā laikā startējušo Dāvi Mazo (te jāpaslavē Dāvja tēva korektā attieksme, jo nav viegli un ne visi emocionālos apstākļos, kad bērni cīnās, spēj savaldīties un bez dusmām un pārmetumiem izstāstīt notikušo – aut.piez.).
Nākamajā startā kopīgi sacentās ne tikai S4 un V4 grupas (2002./2003.g.), bet viņiem konkurenci sastādīja arī meitenes un puiši no S5 un V5 grupām (2000./2001.g.). Visiem bija jāveic 5km jeb 5 apļi. S4 grupā atkal pārāka bija Alīna Savrucka, kas bija krietni ātrāka arī par abām S5 grupas meitenēm. Par otro vietu līdzīgi cīnījās trīs dalībnieces, no kurām ātrākā pēdējos metros bija progresējusī Līva Kreitāle (ASI Skibox), par 0,4 sekundēm apsteidzot Santu Pētersoni (BJC “Laimīte”), kura parasti ir pieradusi ieņemt otro vietu. Beigās spēka nedaudz pietrūka un ceturtā palika parasti trijniekā iekļūstošā Silva Lūse (SK “ASI”). S5 grupā pirmā bija Aleksandra Straume, kas visu laiku slidoja kopā ar Līvu Kreitāli un Santu Pētersoni no S4 grupas un pašā finišā bija abām jaunākajām meitenēm priekšā. Ļoti daudz Aleksandrai zaudēja un otrajā vietā ierindojās Marta Kāpiņa (Rīdzene).
Puišiem abās šajās grupās nebija izteiktu līderu, un cīņā par uzvaru bija savādāks scenārijs nekā meitenēm, proti, uzvarētāja liktenis noskaidrojās finiša taisnē. V4 grupā pēdējos metros Sandis Reinsons (“Laimīte”) par nieka tiesu – 0,07 sekundēm – apsteidza komandas biedru Edgaru Ņezamovu (kļūdas pēc Sandis bija iereģistrēts vecākajā V5 grupā un sākotnēji apbalvots par trešo vietu V5 grupā, bet pēc tam viss tika sakārtots un visi tika pie pareiziem diplomiem un balvām, un Edgars bija spiests atdot izcīnot mugursomu Sandim – aut.piez.). Trešajā vietā, kas bija noslēdzošā, finišēja Kristaps Lēmanis.
V5 grupā arī bija tikai trīs dalībnieki, taču šoreiz nevar kritizēt par mazo dalībnieku skaitu, jo kvalitāte ņēma virsroku, proti, visi trīs ir vadošie savas grupas pārstāvji (vienīgi nestartēja šīs grupas otrais numurs Rodžers Petaks – aut.piez.). Līdz ar to cīņa par godalgām solījās būt aizraujoša, un kā beigās izrādījās, tā bija ne tikai aizraujoša, bet diemžēl arī dramatiska, jo uzslāpējā asfalta tika piedzīvoti kritieni. Trešā apļa vidū, kopā slidojot visiem trim, kritienu piedzīvoja Rūdolfs Neibergs (ASI Skibox), “paķerot” līdzi arī Jāni Jurdžu (SK “Apex”). Vienīgais, kas veiksmīgi tika cauri tajā situācijā un nenokrita, bija Haralds Dernovs. Rūdolfs pēc kritiena vairs nevarēja turpināt sacensības (par laimi nekāda nopietna trauma nebija), bet Jānis samērā ātri tika atpakaļ uz kājām. Bet saistībā ar šo epizodi ļoti pozitīvu iespaidu atstāja Haralds, kura rīcību sacensību komentētājs uzslavēja un salīdzināja ar “Tour de France” kādreizējiem diviem sīvajiem konkurentiem uz uzvaru Lensu Ārmstrongu un Janu Ulrihu, kad viņi viens otru gaidīja, kad kāds no viņiem piedzīvoja kritienu kalnu posmos. Pēc Neiberga un Jurdža kritiena Haralds darīja līdzīgi – viņš necentās izmantot konkurentu neveiksmi sev par labu un veikt atrāvienu, tieši otrādi, Haralds sabremzēja un centās gaidīt, kad abi piecelsies, bet tā kā tikai Jurdžs varēja turpināt, tad abi divatā kopā skrituļoja tālāk. Tas bija īsts “fair play”, un to var izdarīt tikai par sevi pārliecināts sportists, kam uzvaras gandarījums ir tikai īstā cīņā, un patīkami, ka kaut kas tāds vērojams tik jauniem sportistiem (starp citu, visi šajā startā piedalījušies dalībnieki ir pelnījuši uzslavu par korektu rīcību startā, jo pilnīgi neviens (S4,S5, V4, V5 grupa) no viņiem nerāvās uz priekšu un pat nepakustējās, pirms netika dots starta signāls – aut.piez.). Pēdējos metros pirms finiša Haralds Dernovs izvirzījās priekšplānā un, kontrolējot situāciju, izcīnīja uzvaru, par 0,06 sekundēm apsteidzot Jāni Jurdžu.
Pēc divām nedēļām turpat Uzvaras parkā skrituļslidotāji varēs piedalīties interesantās sacensībās – velorollingā, kur skrituļslidotājs brauc striķī aiz riteņbraucēja, līdzīgi kā tas ir ziemā skijoringā ar mopēdistu un slēpotāju aiz viņa.
Ivars Bācis
Foto: Mareks Gaļinovskis
1 Komentāri