Jaunumi

Sveiki kolēģi, un citi interesenti. Pēdējās dienas gājis ir dažādi, par to tad arī pastāstīšu. Tehnisko disciplīnu puiši bija devušies uz Sas Fee Šveicē, bet Bode trenējās tepat Soldenā. Nesen pievienojās arī Veibrehts (Olimpiskā bronza) un Golbergs, kas ir ātruma disciplīnu sportisti ar kuriem trenējam plašu supergigantu, lai atstrādātu stāju, satestētu slēpes, un zābakus. Starp citu Bode šobrīd meklē labāku risinājumu zābakiem, treniņa laikā tiek mainīti vairāki pāri, pa vakariem viss tiek skrūvēts, vīlēts un slīpēts. Šodien izskatījās, ka optimālais variants sāk atrasties.

Jau iepriekš esmu stāstījis, ka Bode ļoti skrupulozi izturas pret savu inventāru, pēc katra brauciena kopā ar saviem treneriem un servisa cilvēkiem tiek meklētas nianses vispirms sajūtās, tad izpildījumā, tad laikos. Piedalās visas ieinteresētās puses, viņš pats, treneri, slēpju un zābaku serviss, no malas tādu servisu sportistam uzturēt izskatās padārgi, bet kad paskatāmies viņa braukšanu, tad redzam, ka viņš ir tā vērts. Jā, tas ir iespaidīgi, kā viņš brauc, tieši tas izpildījums, daudz jaunas nianses esmu uzzinājis, un daudz esmu atkārtojis arī no jau zināmā. Netraucējot ASV treneru darbam, protams, mēģinu iesaistīties diskusijās par braukšanas tehniku, par metodēm, kas labāk der lielajiem sportistiem, kas labāk jaunajiem, būtiski atšķiras pieejai ir arī darbā ar vīriešu vai sieviešu komandām.

Dinārs un Millera kungs

Bet nu pastāstīšu kaut ko ārpus Soldenas, jo šā brauciena programmā man bija paredzēts vēl kas ārpus treniņu darbam ar ASV komandu. Neesmu pāris dienas neko rakstījis, jo man bija jābūt Kopenhāgenā, uz FIS tehnisko delegātu (TD) sanāksmēm, kuras apmeklēju nu jau 3. gadu. Sanāksmes notiek 2 dienas, un tās apmeklē visi Skandināvijas tehniskie delegāti kalnu slēpošanā, tā ir ap 40 cilvēku grupa, kas aktīvi piedalās, gan sacensību organizēšanā, gan tiesāšanā, gan arī trenēšanā, kā nu kurais. Programmā ejam cauri lappušu kaudzēm no noteikumu grāmatām, un  situācijām, kas var atgadīties un kalna, un ne tikai protams. No šo programmu satura esam organizējuši arī seminārus mūsu LSS treneriem, kurus varbūt kāds no lasītājiem ir apmeklējis, mūsu līmenim saturs un apjoms ir bijis pieticīgāks, bet mēs vēl augam. Katrā ziņā noteikti organizēsim sanāksmes ar saturu par kalnu slēpošanas noteikumiem arī turpmāk, par kuriem arī informēsim. Tieši man, vai varbūt arī visai LSS, šī gada TD sanāksmes bija īpašākas ar to, ka biju pieteicies kārtot TD eksāmenu. Lai tiktu līdz šīm eksāmenam arī bija jāiziet vesels process, kurā kā obligāts noteikums bija piedalīšanās iepriekšējās sanāksmēs, un aktīva darbība tiesnešu darba lauciņā ziemas sezonu laikā, kura bija jāpierāda rakstot veselu atskaiti uz FIS, kas atspoguļoja manas darbības, kā tiesnesim un sacensību organizatoram. Tikai pēc tam FIS ļauj šo eksāmenu kārtot, kad ir pārliecinājušies, ka pieteikuma sniedzējs tiešām ir adekvāts TD kandidāts, un ka uz gaidāmajām TD sanāksmēm ir jādeleģē FIS eksaminators, kas ir augsta ranga FIS TD, no citas valstu grupas, kas manā gadījuma bija vācietis Peters Krogols. Mēs bijām 4 eksaminējamie, es noteikti no visiem biju ar vismazāko pieredzi, jo abi Somi, bija ar daudz lielāku pieredzi, tai skaitā PK sacensību izvešanā, bet norvēģis jau ilgākus gadus nodarbojās ar FIS sacensībām Norvēģijā. Man palika sajūta, ka visgrūtāk gāja norvēģim, bet galu galā, eksāmenu nokārtojām visi. Par to man liels prieks! Liels akmens no pleciem ir novēlies, tādēļ arī nerakstīju neko ātrāk, jo piemēram pagājušo pirmdien vēl galīgi nebiju pārliecināts par savu varēšanu, bet tomēr cītīgi strādājot pa vakariem ar noteikumu grāmatām, pārliecība auga, un šā rīta (svētdienas) eksāmens noritēja veiksmīgi. Eksāmens sastāvēja no trīs daļām, kur pirmajā daļā bija iztrūkstošu laiku kalkulācija, kas notiek pēc attiecīgas formulas, bet jāveic manuāli, kā arī sacensību konstanšu kalkulācija. Šo daļu veicu bez kļūdām. Otrajā daļā bija jādod atbildes uz 25 jautājumiem, kuru atbildes jāpamato ar konkrētiem paragrāfu punktiem FIS noteikumu grāmatās. Šeit man arī gāja labi, un dažus punktus FIS eksaminētājs man atņēma pieklājības pēc. Šīs 2 daļas bija rakstiskas, un aizņēma 2 stundas, bet pēc tam nāca trešā mutiskā daļa, kuras laikā eksaminētājs pamocīja ar dažādiem jautājumiem, kas bieži bija no neordinārām situācijām. Atbildes tāpat bija jāpamato demonstrējot kompetenci par noteikumu grāmatām. Šajā daļā eksaminētājs mani nedaudz pamocīja ar kvotu jautājumiem par sacensībām dienvidu puslodē, tomēr beigu beigās viss noslēdzās labi. Punktu skaits bija labs, un eksāmens ir nokārtots, par šo personīgi esmu ļoti apmierināts, jo pēc savām sajūtām zinu, ka gadu atpakaļ es diez vai to būtu paveicis, jo tajā brīdī vēl noteikti man šim trūka kompetences.

Bariņš tehnisko delegātu

Bet ar to vēl nekas nebeidzas, un šis vēl nenozīmē, kas esmu kļuvis par FIS TD, kas brauks pa sacensībām, un regulēs satiksmi. Tagad es būšu kļuvis par FIS TD kandidātu, kuram pēc veiksmīgā TD kandidāta eksāmena jākārto arī praktiskā daļa, kurā cita jau pieredzējuša TD uzraudzībā jāveic TD pienākumi konkrētās sacensībās vispirms ātruma, tad tehniskajās disciplīnās, un ja tur viss rit veiksmīgi, TD kandidāts saņem TD licenci nākošajās TD sanāksmēs, kas nozīmē nākamā gada oktobrī. Praktiskā daļa TD eksāmenam nobraucienā un tehniskajās disciplīnās jau ir nozīmēta. Janvāra pēdējā un februāra pirmajā nedēļā man būs jādodas uz Al Norvēģijā, kur šie uzdevumi jāveic Zviedru eksaminatora, pieredzējuša TD Urbana Vikmana vadībā. Ceru, ka izdarīsim visu kā vajag, bet uzreiz piezīmēšu, ka tas nozīmē, ka mums šobrīd trūkst galvenais tiesnesis Latvijas kausa pirmā posma sacensībām, jo pasākumi pārklājas. Taču esmu pārliecināts, ka ar klubu palīdzību šo jautājumu atrisināsim.

TD semināra vadītāji, Komisārs Jalle Forsmarks (SWE) un TD OS Sočos Rolle Johansens (NOR)

Turpinājumam derētu skaidrojums priekš kam tas viss vispār ir vajadzīgs?!? Sakarā ar to, ka nu jau paši organizējam starptautiskas FIS sacensības, kas notiks Siguldā februārī un būs tādas pašas FIS sacensības, kas atbilst pasaules ranga punktu piešķiršanai “entry league” (ENL) kategorijā, kā arī gatavojamies organizēt  FIS ENL sacensības arī nākamā gada novembrī Lietuvas “Snow Arena”, mums kā obligāta prasība no FIS ir TD klātbūtne, kas ir FIS pārstāvis jeb uzraugs. Gaidāmā gada februārī, uz FIS sacensībām Siguldā brauks FIS TD no Somijas, kas mums LSS nozīmē, ka mums ir jākompensē viņa nokļūšana pie mums, uzturēšanās, un darba pienākumu veikšana. Plašākā ciklā šie izdevumi var būt pasmags slogs, bet ENL kategorija pieļauj TD uzraugu no valsts, kas organizē FIS sacensības. Somijā, tas mums nav iespējams, bet Latvijā un Lietuvā ir. Šim punktam ir vēl cits aspekts, kas paredz, ka TD nevar veikt piemēram galvenā tiesneša vai trases autora pienākumus, kas nozīmē, ka mums būs vajadzīga lielāka līdzdalība no mūsu klubu treneru vidus, kas manuprāt ir tikai labi un attīstoši. Protams, man ir milzīga pārliecība par to, ka visām šīm semināru un sanāksmju lietām ir bijusi un turpinās milzīga ietekme uz mūsu kompetenci sacensību rīkošanā un ne tikai. Ja paskatāmies šīs pāris sezonas atpakaļ uz paveikto, varam teikt, ka viss ir kārtībā, bet esiet droši izdarīt varam mēs vēl daudz vairāk, tādēļ turpināsim tāpat, izglītosimies un augsim.

Noslēgumam vēlos padalīties ar vēl vienu pārdzīvojumu, kas ar mani atgadījās pagājušajā nedēļā, kas būtiski izkrāsoja manas nedēļas gaitu, un galīgi nepalīdzēja gatavoties tam eksāmenam. Uz Soldenu esmu ieradies ar savu busiņu, kas ir mans uzticamais auto, kas ir kalpojis labi manai ģimenei, un ir bijis ļoti labs palīgs arī izlasei dažādos izbraucienos, kā Siguldā, tā starptautiskajās sacensībās. Uz Soldenu arī devos ar to, jo bija jāņem līdzi diezgan daudz inventāra, kā piemēram, trīs pakas mieti, jo pēc PK posma plānojam treniņus Kristapam, kalna laistīšanas trubas, jo atpakaļ ceļā man jābūt Lietuvas “Snow Arena”, lai sagatavotu kalnu treniņu posmam un Baltijas kausa pirmā posma sacensībām utt. Ceļā uz Soldenu sajutu, ka kaut kas īsti labi neskan bremzējot, bet līdz Soldenai atbraucu labi. Uzreiz nodomāju, ka jāaizdzen auto līdz vietējam servisam, lai paskatās, un tā arī izdarīju. Serviss apskatot konstatēja, ka elementāri jānomaina bremžu kluči, un viss, tādēļ atstāju savu busiņu, lai tas tiek paveikts. Kad ierados pakaļ busiņam, mani servisā sagaidīja skaista ziņa “sorry it was an accident”, jeb atvainojiet gadījās negadījums! Busiņš ir ticis remontēts kaimiņu ciemā, jo tur atrodas galvenais serviss, kad tas bijis paveikts, busiņš vilkts atpakaļ uz treilera, tā ka priekšējie riteņi ir uz tā, un pa ceļam pie kāda luksofora busiņā no aizmugures ietriecās Fiat Ducato, un pēc Austrijas likumiem buss vairs nav remontējams. Neesmu viņu saticis, bet vainīgā ir sieviete no Itālijas. Ziņa mani “viegli” nošokēja un šobrīd ir atstājusi Soldenā ar kaudzi dažāda inventāra un līdz galam nepabeigtiem plāniem. Tomēr gribēju pastāstīt par savu raibo nedēļu, un atgādināt, lai rūpējieties par transportu un to dokumentiem laicīgi. Šobrīd gaidu atbildes no apdrošinātājiem, ceru, ka tās vismaz daļu no jautājumiem atrisinās. Viss šis atgadījums vienlaicīgi šķiet drausmīgs un kuriozs, jeb citiem vārdiem – stulbi sanāca, un pat nevar saprast pie kā justies vainīgam, jo auto vienkārši atstāju servisā. Labi, ka ASV komanda mani izglāba aizdodot savu busu, lai tieku līdz lidostai un atpakaļ, uz savu TD eksāmenu. Katrā ziņā skumjā ziņa ir tā, ka man vairs nav mana Vito busiņa, kas bija arī kā izlases palīgs un dalībnieks, bet gan jau kaut ko izdomāsim…

mūsu Vito