Jaunumi

Pagājušajā nedēļas nogalē labus rezultātus Pasaules kausa posmā kalnu slēpošanā uzrādījuši Latvija izlases līderi Kristaps Zvejnieks un Lelde Gasūna. Kristaps Valdizērā (Francija) uzrādīja 39.laiku, bet Lelde, kas startēja abās disciplīnās, Orē (Zviedrija) ieņēma attiecīgi 48.vietu milzu slalomā un 45.vietu slalomā. Par pasaules kausu Valdizērā un Orē jau rakstījām, bet šoreiz detalizētāk apskatīsimies uz mūsējo rezultātiem, kā arī iepazīsimies ar pašu kalnu slēpotāju viedokli un vērtējumu.

Kristaps Zvejnieks

No abiem mūsējiem tuvāk trīsdesmitniekam bija Kristaps Zvejnieks, kuram otro reizi karjerā izdevās iekļūt četrdesmitniekā. Lai arī ļoti labi ir nostartēts, tomēr bez kļūdām vai kļūdiņām šādā sporta veidā neiztikt., turklāt arī “lielie” kļūdījās, piem., pats Hiršers uzrādīja tikai 8.laiku (+1,66 s), kā nekā šī trase ir viena no pašām grūtākajām, stāvākajām.

No 71 pirmajā starpfinišā atzīmējušajiem dalībniekiem Kristapam bija 66.laiks (1,3 s aiz līdera un 0,65 s aiz 30.vietas). Otro starpfinišu sasniedza 60 kalnu slēpotāji, K.Zvejniekam esot priekšā deviņiem un atrodoties 51.pozīcijā (līdz līderim 2,52 s, līdz 30.vietai 0,8 s). Lejasdaļā vairs negrib mocīties un mieru met augšdaļā un vidusdaļā lielas kļūdas pieļāvušais PK godalgoto vietu ieguvējs Dopfers no Vācijas (bija aiz Kristapa tobrīd), 35.pozīcijā esošais japānis neizbrauc pariezi vārtus īsi pirms finiša un saņem diskvalifikāciju, bet citi deviņi izstājas, kā rezultātā no 49 palikušajiem mārupietis bija priekšā desmit un ieņem 39.vietu, apsteidzot vēl vienu konkurentu (līdz līderim 3,52 s, līdz 30.vietai 0,68 s).

Finišā Kristapam līdz trīsdesmitniekam ir saglabājusies tādi pati atstarpe kā pirmajā kontrolatzīmē, bet, salīdzinot ar otro starpfinišu, starpība pat ir sadilusi. No vienas puses, tas skaidrojams ar to, ka SK “Virsotne” pārstāvis labi nobrauca beigas, bet, no otras puses, pieci no priekšā esošajiem izstājās, kas trīsdesmitnieka latiņu laika ziņā pievilka mums nedaudz tuvāk. Taču tik un tā, ja arī nerēķinātu šos piecus priekšā esošos un beigās izkritušos, no kuriem divi, ieskaitot līderi pēc pirmā un vicelīderi pēc otrā starpfiniša itāli Grosu, atradās stabili trīsdesmitniekā, tad liela starpība tāpat nebūtu. Klāt nāktu vien nepilna sekundes desmitdaļa un tad no 30.vietas šķirtu nevis 0,68, bet aptuveni 0,75 s. Pirms tam trases vidusdaļā izstājās citi pieci, kuri tobrīd atradās trīsdesmitniekā un no kuriem trīs startēja aiz mūsu kalnu slēpotāja, un tas arī nāca par labu iekļūšanai četrdesmitniekā, taču arī pats Kristaps augšdaļā kļūdījās, kas viņu jau no sākuma “atstūma” no top30.

“Kopumā vērtēju startu kā labu, zinu kļūdas un vietas, kur pazaudēju laiku. Visvairāk laiku pazaudēju augšā, ko var redzēt arī pēc starplaikiem. Vidus un apakša bija salīdzinoši daudz labāk. Apakša bija vislabākā. Kalns sarežģīts dēļ reljefa un sniega apstākļiem, kas šoreiz bija ļoti labi,” braukšanu un apstākļus raksturo Kristaps.

“Kopumā priekš pirmā starta ir ok, esmu apmierināts. Zinu savu vietu un kļūdas, kas ir ļoti svarīgi pirms nākošajām sacensībām Itālijā.” Kristaps arī apstiprina, ka sapratis, ka rezultāts būs labs, un papildina, ka uz maksimumu cenšas iet vienmēr, bet kalnu slēpošanā uzrādīt maksimāli labāko braucienu sanāk reti un, kad sanāk, tad vienmēr ir labs rezultāts.

Trešdien Kristaps Zvejnieks startēs Eiropas kausā slalomā Itālijā.

Lelde Gasūna 

Pirmo braucienu uzsāka 66 dalībnieces, no kurām piecas izstājās pašā sākumā, tāpēc pirmo kontrolatzīmi sasniedza 61, no kurām Lelde bija priekšā trijām ar 58.laiku (pusotra sekunde aiz līderes, bet 0,8 s aiz 30.vietas). Trases vidusdaļā neveiksmi piedzīvoja astoņas, līdz ar to otro kontrolatzīmi šķērsoja 53 dalībnieces, mūsu kalnu slēpotājai jau esot priekšā tām pašām trim konkurentēm un uzrādot 50.laiku (3,24 s aiz līderes; pusotru sekundi aiz 30.vietas).  Lejasdaļā izstājās vēl piecas, līdz ar to finišu sasniedza 48, no kurām Leldei 45.rezultāts. Pēc pirmās un otrās kontrolatzīmes izstājās visas L.Gasūnai priekšā esošās. Trases lejasdaļā tika aiziets priekšā pēc 2.kontrolatzīmes top15 esošajai, bet rupju kļūdu pieļāvušajai austrietei Šildai, bet priekšā palaista sākumā daļā aiz esoša slovākiete Kantorova. Pēc starpfinišu laikiem var redzēt, ka pirmajās divās kontrolatzīmēs laiks pieaug vienmērīgi, bet lejasdaļā straujāk.

Milzu slalomā pirmajā kontrolatzīmē Lelde bija ātrāka par divām dalībniecēm – bulgārieti un argentīnieti, un tā arī saglabājās līdz finišam, kur šīs divas konkurentes atradās aiz mūsējās.

Pati Lelde stāsta, ka kalna segums bijis kā diena pret nakti, salīdzinot ar marta posmu. Tagad esot bijis ļoti agresīvs, ciets kalns. Siguldiete priekšroku dod kalna segumam, kāds bijis pasaules kausa posmā martā. “Protams ir sezonas sākums, vēl jāiebraucas, pirmie starti, pieredze un gatavojos jau nākamajam PK Lienzā. No trenera puses bija arī izvirzīta kvalifikācijas "latiņa", lai varētu piedalīties Lienzā, ko arī izpildīju,” stāsta Lelde un paskaidro, ka šī trenera izvirzītā latiņa esot bijusi šāda – milzu slalomā ne tālāk par 55.vietu, slalomā četrdesmitastotnieks. “Gribu iegūt lielāku pieredzi arī PK trasēs, tāpēc tik jāstartē un tad jau rezultāts progresēs. Ja gribi ielauzties 30niekā, tad cita ceļa nav,” optimistiski un mērķtiecīgi izsakās pasaules kausā startējusī Latvijas dalībniece.

“Protams, ja esi startējis vai trenējies uz sacensību kalna, dod priekšrocības, zinot kalna reljefu, 50% no uztraukuma pazūd, sevišķi milzu slalomā,” jautāta, vai šoreiz bijis vieglāk braukt pēc starta Orē martā, apstiprinoši atbild vecākā māsa un piebilst, ka vienmēr grib nobraukt atbilstoši savai sagatavotībai, samazināt laika starpību. “Milzu slaloma trases augšdaļā pieļāvu 2 kļūdas, sakavējos un pēc pirmā dubultā grieziena knapi ierakstījos nākošajos vārtos. Slalomā nepalaidu slēpi, kas īstenībā ir ļoti nozīmīgs faktors, jo tikai uz tā rēķina trasē var iegūt pāris sekundes klāt vai otrādāk, uz tā rēķina atvinnēt savam braucienam,” braukšanas detaļās iedziļinās Lelde, skaidrojot “slēpes nepalaišanu jeb pieturēšanu” kā apzinātu ātruma ierobežošanu no paša sportista puses. “Ja tehnika ir vietā un sportists "palaiž slēpes", tad tās dzīvo savu dzīvi, un tu neierobežo katra grieziena doto ātrumu. Principā es to sauktu par savu lielāko kļūdu, ar ko cīnos.  Treniņos esmu tikusi galā, bet sacensībās nostrādā pirmsstarta stress, un tad kļūdas lec ārā viena pēc otras,” arī par paškritiku neaizmirst mūsu kalnu slēpotāja.

Abu mūsu pasaules kausu dalībnieku iegūtās vietas un laiks, kas pietrūcis līdz trīsdesmitniekam, ir otrs labākais rezultāts viņu karjerā. Šāds sniegums vairo cerības jau šajā sezonā redzēt mūsējos otrajā braucienā.

Ivars Bācis