Jaunumi

Sveicināti, kā jau ierasts oktobra mēnesī dodos atjaunot savas trenera prasmes un zināšanas kopā ar ASV izlasi pievienojoties viņu gatavošanās procesam pirms pirmā pasaules kausa (PK) posma, Austrijas ledājā Soldenā. Saskaitījām, ka šī ir jau piektā sezona pēc kārtas, kad pievienojos ASV komandas treneru sastāvam, un nu jau analizējot visus novērotos procesus gan ASV izlasē, gan arī šāda pasākuma ietekmi uz notiekošo Latvijas izlasē jau ilgākā laika nogrieznī, vēlreiz secinu, ka zināšanas un pieredze, ko iegūstam šādā veidā sadarbojoties ar ASV izlasi, ir nenovērtējamas. Atgādinot un papildinot, pašreiz ASV izlases rindās ir labākais milzu slaloma speciālists pasaulē Teds Ligetijs un labākā slaloma speciāliste pasaulē Mikaela Šifrina. Kā arī sportā pēc traumas atgriežas pretendente uz lielo kristāla globusu kopvērtējumā, slavenā Lindsija Vonna.

Mana nometne kopā ar ASV izlasi iekļaujoties FIS sanāksmju un tehnisko delegātu semināru grafikos sākās, jau pašā oktobra sākumā. Tad šeit vēl nebija atbraukusi visa ASV komanda, jo parasti viņi nebrauc uz Soldenu ātrāk kā divas nedēļas pirms sacensībām. Nometnes sākumā šeit bija tie sportisti, kuri uz sniega atgriežas pēc traumām, šādi bija trīs vīri - Raians Kokrans Siegls, Tomijs Biesemajers un Eriks Arvidsons, un viena dāma Reisija Štieglere, kurai faktiski nebija jābūt kopā ar vīriešu izlasi, bet sakarā ar programmas īpatnībām sieviešu izlasē bija pievienojusies vīriešu komandai uz šo nometni. Treneris tajā brīdī uz visiem šiem sportistiem bija tikai viens, Bernds Brunners, kas vairāk ASV izlasē atbild par jaunajiem puišiem. Man personīgi veiksmīga bija situācija, kad trenerim faktiski citu palīgu nav, bet treniņu process, kas nepieciešams sportistiem bija dažāds. Tas radīja apstākļus videi, kurā uzticības līmenis arī pret manām trenera dotībām bija jāaudzē, un uzdevumi man jādod arvien vairāk un nozīmīgāki, kas man, protams, bija tas, kas nepieciešams. Nometnes pašā sākumā Raiens, Tomijs, un Reisija trenējās milzu slalomu pavisam vienkāršās trasēs. Tomēr jaunā Erika Arvidsona situācija ar nesen operēto celi, viņam vēl neļāva braukt trasēs, tādēļ treneris Bernds uzticēja Ēriku man ar konkrētu uzdevumu. Braucām ar vingrinājumiem līdz nelabumam, un ar dažādam slēpēm. Atkārtoju visu Latvijas izlases repertuāru, un uzzināju arī šo to jaunu. Galvenā atziņa no šī ir tā, ka ļoti patīkami strādāt ar sportistu, kuram pašam ir milzīga motivācija kaut ko sasniegt, un kurš patiesi klausās un analizē.

Dinārs kopā ar ASV izlases treneriem

Vēlāk, kad nelielās komandas katra sportista vajadzības sāka vēl vairāk dalīties, jeb kad puiši turpināja ar milzu slalomu un supergigantu, bet Reisijai Štīglerei bija jākāpj uz slaloma slēpēm, Reisija tika uzticēta man. Reisija Štīglere pasaules rangā šobrīd ir 17 vietā, kas nozīmē, ka ir titulētākā sportiste ar kuru man izdevies kaut neilgu brīdi pastrādāt. Kaut mans statuss šajā brīdī bija tikai izpalīdzēt, tomēr, manos darba uzdevumos ietilpa viss privāta treniņa process no kalna sarunāšanas, līdz trases uzstādīšanai, video un sadarbībai ar citām komandām. Šis, protams, bija tas, kas man vajadzīgs, tāpēc izbaudīju katru šī procesa mirkli, visvairāk vienlaicīgi izvērtējot un pētot, sportistes profesionalitāti, un fokusu uz lietām ar kurām jāstrādā. Visinteresantāk bija vērot to, kā uzticības līmenis no sportistes pret nupat iepazīto treneri aug ar katru treniņu, un kā sportiste sāk uzdot jautājumus iedziļinoties braukšanas tehnikā arvien vairāk, kaut saprotams, ka Latvijas izlases simbolika uz manas jakas sākumā bija mulsinoša. Tas bija ļoti interesanti, un bija lieliska pieredze arī man, daudz no tā esmu paņēmis gan saistībā ar braukšanu, gan inventāru, gan arī sadzīvošanu ar traumām un izvairīšanos no tām.

Pēdējās divas nedēļas pirms PK sacensībām Soldenā jau ir ieradušās arī galvenās ASV izlases zvaigznes ar Tedu Ligetiju priekšgalā, un vakar ASV mājā ieradās arī Šifrina un Vonna. Izdevīgs mirklis iegūt savā īpašumā treniņu video Latvijas izlases vajadzībām. Saorganizējuši bijām arī to, ka Latvijas izlases līderis Kristaps Zvejnieks šonedēļ var pievienoties treniņu procesam milzu slalomā šeit Soldenā, tomēr, viņš pēdējā brīdī atteicās par labu gatavošanās procesam PK Levi, koncentrējoties uz slaloma disciplīnu kopā ar komandu ar kuru šobrīd trenējas.

Reisija Štieglere pie zābaku meistara

Nometnes gaitā daudz gan sarunu, gan pārdomu ir bijis par izlašu uzbūvi, komandu struktūru, attiecībām starp izlasi, tās atsevišķiem sportiem un federāciju. Iemesls biežām saunām par šo tēmu ir bijis jau pirmkārt Reisijas pievienošanās vīriešu komandai šajā nometnē, jo tā ir situācija, no kuras būtu jāmācās. Reisija ir ceturtā spēcīgākā sportiste ASV izlasē titulu ziņā, priekšā esot Šifrinai, Vonnai un Mankuzo, kas saprotams ir zināmi uzvārdi. Dzīvē, katrai no šīm trim dāmām ir savi treneri, savi fizioterapeiti, un savas programmas. Interesanti, ka iemesls šim ir tas, ka dāmas nevēlas kopā trenēties, un ir panākušas, ka federācija pakļaujas šādam modelim. Katrai no trijām iepriekš pieminētajām ir sava programma, tomēr pārējām dāmām aiz strīpas treneru uzmanības nepietiek, jeb treneru vispār nav, jo tādus vairs nevar atļauties, vai arī programma šīm meitenēm ir būtiski vājāka. Šis modelis manī radīja pārdomas un, protams, jautājumus, piemēram, kas notiek ar treneriem un apkalpojošo personālu gadījumā, kad sportiste traumējas? Vonnas gadījums pagājušajā sezonā ir tieši šāds, kas nozīmēja, ka federācija bija parakstījusi līgumu par lielām summām par vienas sportistes trenēšanu, bet process apstājās tajā brīdī, kad Vonna satraumējās. Dabā ir bijis tā, ka Vonnas treneri sezonas laikā ir pieslēgušies pārējām izlases meitenēm, tomēr, šis nozīmē, ka ja treneri pievienojas citiem treneriem, kuri jau realizē sevis plānotu programmu, tas nereti rada domstarpības, un neļauj izveidot nekādu stratēģiju ilgtermiņā, jo ja  vienā komandā ir pārāk daudz cilvēku, kuri domā, un īpaši, ja tas nav vienā virzienā, tad rodas haoss. Pozitīvais piemērs šajā sakarā ir Teds Ligetijs, kuram būtu iespēja prasīt pret sevi kādu individuālu attieksmi, bet kurš ir izvēlējies trenēties kopā ar pārējiem izlases puišiem. Otrs pozitīvais piemērs ir bijis Bode Millers, kurš laikā kad pats braucis ar “head” licis savam “head” servismenim Krissam Krausem dot labākās slēpes arī savam komandas biedram, kas braucis ar “head” Endrju Veibrehtam, lai radītu konkurētspējīgus apstākļus un iespēju salīdzināt savas spējas paša treniņu procesā. Atceros, ka kādā intervijā slavenais sprinteris Huseins Bolts, atbildot uz jautājumu, kā jūs spējat skriet tik ātri, atbildēja, ka tas ir pateicoties tam, ka viņa treniņu biedri ir otrais un trešais ātrākais sprinteris pasaulē.

Dinārs kopā ar Tedu Ligetiju pēc treniņa Soldenā

Cits piemērs, kādā dienā ASV izlases treniņa laikā, pie ASV treneriem ar draudzīgu seju piebrauca zināmie slovāki Zampas, kuru komanda sastāv no diviem brāļiem un tēva kā viņu trenera, ar lūgumu pievienoties treniņam. ASV treneri viņu zolīdi atraidīja, un galvenais attaisnojums tam ir tas, ka viņi nebija klāt, kad ASV pilnā sastāvā astoņu ar pus stundu garumā laistīja kalnu ar ūdeni, lai process būtu kvalitatīvs. Pēc tam, protams, treneru starpā izvērtās garāka diskusija par mazajām nācijām, kas vienmēr vēlas tikai “piebraukt”, bet nav klāt, kad jāstrādā. Šis ļoti ilustratīvi iezīmē gadījumu, kad maza komanda, kuras viedoklis par pašas federāciju ir nicinošs, jo tā neko nevar un nesaprot, un tādēļ labāk darboties pašiem, tomēr beigās pati nespēj vairāk, kā lūgt pievienoties kādai citai komandai. Šī būtu vēl viena atbilde par stratēģiju veidošanu un resursu izmantošanu sporta veida federācijā. Ir rinda ar mazām komandām, kuras ir privātas vai pa pusei privātas, jo tā viņiem ir vieglāk un gadījumos, kad veidojas rezultāts arī izdevīgāk, jo iespējas piesaistīt atbalstītājus privāti ir lielākas, tomēr, parasti šāda iniciatīva veidojas gadījumos, kad jau ir radušās  domstarpības starp sportistu un federāciju. Piemērs no šī ir arī Bode Millers laikā, kad startēja ārpus ASV izlases, un Tina Maze, kurai bija pašai savs menedžments. Diemžēl visbiežāk  šajos gadījumos sportisti nesaprot, ka federācijai pamatā ir jārūpējas par to, lai radītu vidi, kurā rodas jauni un atkal jauni kalnu slēpotāji ilgākā periodā. Un sportisti visbiežāk ātri aizmirst, ka paši vēl pavisam nesen ir bijuši tādi paši mazie sportisti, kādi mazie redzami ir tagad.

Tas par aizkulisēm un sarunām, kas manuprāt ir noderīgas. Rīt 24.10. notiek pirmās PK sacensības šosezon sievietēm, parīt vīriem. ASV izlase top 10 vēlas redzēt trīs vīrus – Ligetiju, Džitloffu, un Fordu, sekosim, un redzēsim kā būs. Latvijas izlases pirmie starti PK šogad saistās ar slalomu Levi, kurā plāno startēt Lelde un Kristaps.

Latvijas Slēpošanas Savienība
Dinārs Drošs