Jaunumi

Pagājušās nedēļas nogalē Šveicē noslēdzās pasaules čempionāts kalnu slēpošanā. Mūsu sportistiem tas aizvadīts ar dažādu sniegumu. Bija gan vairāki pārsteigumi un labi rezultāti, taču bija arī vilšanās. Piedāvājam vairāku Latvijas izlases sportistu komentārus pēc sacensībām.

Kristaps Zvejnieks, kurš slalomā izcīnīja savu augstāko vietu pasaules čempionātos, pastāstīja: “Noteikti nesanāca, kā plānots. Iesākumā Milzu slaloma kvalifikācijas sacensības man patika, un par rezultātu biju priecīgs, bet jau nākamajā dienā pirms 1. brauciena milzu slalomā pasaules čempionātā problēmas ar celi apgrūtināja braukšanu. Nolēmu veikt pirmo braucienu, bet pirms otrā brauciena tomēr nolēmu kopā ar treneriem neriskēt. Jo braukt trasē ar sāpēm celī ir ļoti bīstami, tāpēc, ka tas var tikt vēl vairāk traumēts.”

Kristaps arī uzsver, ka brīvajās dienās starp milzu slalomu un slalomu mēģinājis darīt visu, lai varētu slalomā startēt: “Pēc sacensībām milzu slalomā apmeklēju dakterus un fizioterapeitus, lai saprastu, kas notiek ar celi un pieņemtu lēmumu par startu Slalomā. Ar visu cilvēku palīdzību dabūju celi darbojošā stāvoklī (pretsāpju zāles, masāžas, teipi un geli). Sāpes tomēr bija, bet nolēmu piedalīties Slalomā.”

Runājot par slaloma sacensībām, Kristaps stāsta, ka gribējies palikt TOP 30 pēc pirmā brauciena: “Protams, gribējās palikt TOP 30 pēc pirmā brauciena un bija jau ļoti tuvu (0,15 sekundes). Brauciena sākums un beigas bija labas un konkurētspējīgas, tomēr vidū pieļāvu vairākas mazas kļūdas, kur arī laiku pazaudēju. Kopumā, nevaru teikt, ka esmu pilnībā apmierināts, bet, ņemot vērā visu situāciju, kas iepriekšējās dienās notika esmu priecīgs, ka šajā situācijā ar vairāku cilvēku palīdzību tika pieņemti pareizie lēmumi, un cīņa veikta līdz galam. Domāju, ka izdarīju visu, kas manā situācijā bija iespējams.”

Par savu ceļa traumu Latvijas labākais kalnu slēpotājs atklāj, ka problēmas varētu būt ar menisku, bet vairāk zinās pēc rūpīgākiem izmeklējumiem: “Dinārs palīdzēja sarunāt vizīti pie ASV komandas ārsta/ķirurga, un viņš, apskatot celi, teica, ka visdrīzāk problēmas ir saistītas ar menisku, bet konkrētāk zināšu, kad šonedēļ veikšu magnētisko rezonansi. Pēc sajūtām, domāju, ka trauma nav sevišķi liela, bet tomēr trasē braukt ar sāpēm ir riskanti un arī nevajadzīgi. Tāpēc zināmu piesardzību ievērošu un par tālāko plānu domāšu pēc ārstu slēdziena.”

Lelde Gasūna, kura augstāko rezultātu sasniedza milzu slalomā, bet slalomā tika piedzīvota izstāšanās, stāsta: “Es čempionātu vērtēju visai pozitīvi, kaut gan nenostartēju pārliecinoši, toties guvu vienreizēju pieredzi un esmu motivēta strādāt tālāk. Un esmu pārliecināta, ka ar nenogurstošu entuziasmu, dodamies pareizajā virzienā.”

Runājot par atlikušu sezonu, Lelde uzsvaru liks uz tehnikas nostabilizēšanu un attīstīšanu: “Šajā sezonā uzsvars uz tehnikas nostabilizēšanu un attīstīšanu treniņos, pārnesot to uz sacensību vidi.”

Agnese Āboltiņa, kura no mūsu meitenēm uzrādīja vislabāko rezultātu slaloma sacensībās, ar savu rezultātu ir ļoti apmierināta, jo nupat tikai atguvusies no traumas: “Ar savu rezultātu čempionātā esmu ļoti apmierināta. Ņemot vērā, ka pēc traumas uz slēpēm biju tikai divas dienas, un uz starta pārliecību par sevi vajadzēja burtiski izvilkt, tad kopumā esmu priecīga. Protams, gribētos atpalikt kādu sekundi mazāk no Šifrinas (Mikaela Šifrina, slaloma sacensību uzvarētāja), bet to tad, kā uzdevumu, atstāšu nākamajam čempionātam.”

Agnese arī atklāj, ka vēl ieturēs pauzīti, lai līdz galam sadziedētu potīti, bet pēc tam līdz sezonas beigām startēs pa Skandināviju.

Liene Bondare pasaules čempionātu uztvēra, kā iespēju iegūt lielisku pieredzi un enerģijas lādiņu atlikušajai sezonai: “Pasaules čempionāts Sanktmoricā bija lieliska pieredze, labi treniņi un jauns enerģijas lādiņa uzņēmums. Lai arī uz vietas bijām tikai pāris dienas, tomēr sanāca sabraukt diezgan daudz kvalitatīvus slaloma griezienus pa ļoti labu segumu un izciliem laikapstākļiem.”

Par slaloma kvalifikācijas sacensībām Liene stāsta: “Kvalifikācijas sacensību kalns bija salīdzinoši vienkāršs. Lai arī mēģināju noskaņoties uz to, ka tās ir parastas FIS sacīkstes un jābrauc uz visiem 100%, tomēr jutu, ka iekšā ir tā mierīgā, piesardzīgā braukšana ar domu, ka ir galvenais jātiek līdz galam un jākvalificējas. Un beigu beigās 7. vieta kvalifikācija arī nemaz nav tik slikta, jo biju tikai 15. labākā pēc FIS punktiem.”

Liene atklāj, ka finālsacensībās mēģinājusi braukt cik vien labi var: “Pasaules čempionāta fināla sacensībās gan es zināju, ka mērķis nav finišēt, bet gan braukt, cik labi vien varu. Labāk es mēģinu un nesanāk, nevis nemēģinu braukt ātri un rezultāts ir ļoti vājš. Pasaules čempionāta trase man ļoti patika. Bija labi un slikti griezieni. Es centos. Šoreiz neizdevās. Tāds jau ir sports.”

Aizvadīto nedēļu kopumā Liene vērtē ļoti pozitīvi, un atlikušajā sezonā cer vēl vairāk uzlabot savu sniegumu sacensībās: “Kopumā nedēļa bija lieliska un nezinu vai tas ir saules vai emociju dēļ, bet esmu jūtu, ka esmu uzņēmusi jaunus spēkus un motivāciju. Turpmākajām sacensībām mērķis paliek nemainīgs - arvien vairāk tehniski labu un ātru griezienu, stabilitāte un punktu uzlabojumi.” 

Autors: Edgars Beļakovs, Foto: www.skiworldcup.stmoritz.ch