Mēs izmantojam sīkfailus. Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Uzzini vairāk par sīkdatnēm šeit.
Sacensību sezona Latvijas izlasei kalnu slēpošanā sākusies labi
Sacensību sezona Latvijas izlasei kalnu slēpošanā sākās jau novembra sākumā ar Baltijas kausu kalnu slēpošanā, par kuru tikām informējuši plaši. Nu jau pagājis mēnesis, un darbs ritējis pilnā intensitātē arī pēc startiem Lietuvas Snow Arena. Latvijas izlase atrodas Skandināvijā, paldies Ivaram Bācim par detalizēto rezultātu analīzi un precizitāti savā darbā informējot lasītājus par visiem mūsu labākajiem kalnu slēpotājiem.
Ar izlasi esam uz sniega jau labu laiku, un gana veiksmīgi, un tā kā arī Latvijā brīžiem sāk smaržot pēc sniega un jautājumi par kalnu slēpošanu kļūst aktuālāki, painformēsim par to kā mums iet. Latvijas izlasi šosezon pārstāv 11 sportisti un 2 treneri. Šobrīd vēl nedalām sportistus A vai B sastāvos kaut to līmenis un pieredze ir ļoti atšķirīgi. Federācijā kā vērtību vairāk redzam radīt iespēju slēpot visiem tiem jauniešiem, kas ir pierādījuši sevi Latvijas vai Baltijas kausa sacensībās, un izrādījuši motivāciju strādāt tālāk jau FIS līmenī, un protams ir gatavi ziedot tam darbu, laiku un līdzekļus. Pastāv arī līgums, kurš faktiski atrunā iepriekš minēto starp LSF un sportistu. Tad nu šie 11 sportisti kalnu slēpošanā ir Lelde Gasūna, Agnese Āboltiņa, Evelīna Gasūna, Liene Bondare, Žanete Gedra, Kristaps Zvejnieks, Miks Zvejnieks, Žaks Gedra, Elvis Opmanis, Dāvis Zvejnieks un Daniels Loss. Treneri Daniels Fogelis un es, Dinārs Doršs.
Ar situācijas atspoguļošanu par sportisko formu un rezultātu tabulām vēlreiz paldies Ivaram, es painformēšu vairāk par pašu procesu. Šobrīd pilna laika kalnu slēpotāji vēl neesam visi, pēc traumām pagājušajā sezonā atgriežamies uz slēpēm gaidām Evelīnu Gasūnu un Žaneti Gedru, pēc operāciju periods ir bijis ilgs, arī tajā ieguldīts daudz darba, pēc plāna meitenēm būtu jāsāk slēpot janvārī, bet startos viņas ceram redzēt vēlāk. Pēc traumas sāk iebraukties mūsu jaunais izlases papildinājums Daniels Loss, kurš vēl būdams U16 grupā aktīvi mēģināja pievienoties lielās izlases teniņu procesam jau pagājušajā gadā, rādot pavisam nesliktu meistarību. Diemžēl arī Daniela pagājušā sezona aprāvās ar traumu, bet nu atkal viss rādās pozitīvi, un Daniels pamazām iebraucas, un nu jau sākam plānot viņa pirmos startus viņa FIS debijas sezonā. Kā esiet lasījuši Kristaps Zvejnieks aktīvi realizē savu Eiropas kausu plānu, un arī viņa brāļi Miks un Dāvis cik iespējams pievienojas Kristapa treniņu procesam. Elvis Opmanis atradis iespēju trenēties, pilnveidoties un strādāt Austrijā, tādēļ šobrīd atrodas tur, bet Agnese Āboltiņa pārvākusies uz Norvēģiju, kur sev par piemērotāku ir pieņēmusi treniņu un sacensību programmu ko piedāvā kāda universitātes komanda Norvēģijā. Pārējie Lelde, Liene, Žaks un jau pieminētais Daniels Loss atrodamies pārbraucienos starp Somiju, Zviedriju un Norvēģiju.
Līdz šim gājis pavisam labi, esam startējuši FIS sacensībās Levi Somijā, Kirunā Zviedrijā un Galivārē Zviedrijā. Dalībnieku skaits visur ir bijis liels, vismaz ap 100 puišiem un 90 meitenēm, līmenis dažāds, bet visos iepriekš minētajos esam bijuši uz pjedestāla, un, kas pavisam labi ar dažādiem sportistiem. Lelde FIS līmenī Skandināvijā joprojām jūtas komfortabli, un priekš sezonas sākuma otrais labākais rezultāts karjerā 13,55 FIS punkti, kas iegūts ar dominējošu uzvaru, ir ļoti labs rādītājs. Liene priecēja ar savu punktu rekordu SL disciplīnā (35 FIS punkti), bet Žaks veicot atsevišķus ātrus braucienus pierādīja savu varēšanu milzu slalomā FIS ENL līmenī. Līdz šim brīdim esam apmierināti, mūsu treniņu, sacensību nometne noslēgsies tikai ar sacensībām milzu slalomā Are Zviedrijā 18. decembrī, bet mājās būsim 20. decembrī, tā kā vēl daudz jāpadara. Darāmo sarakstā ir vēl 2 slaloma starti Sallā Somijā, tad mūsu Baltijas kausa mājvietā Pihē 2 milzu slalomi un 2 slalomi, pēc kuriem 2 supergiganti un 2 milzu slalomi Norvēģijas Hemsedālē, un tad pieminētā Are Zviedrijā. Pa vidu, protams gatavojamies ar intensīviem treniņiem, lai katrās sacensībās sportisti brauc droši, un rāda ko spēj uz šo brīdi.
Programma mums gara un intensīva, bet šis tikai sezonas sākums. Priecājamies, ka esam vienojušies ar sportistiem, un spējuši izveidot plānu, kas šosezon tiks realizēts līdz 8. aprīlim. Domāju, ka stabils plāns, kas veido komandas programmu, būs likumsakarīgs pamats rezultātu augšupejai arī nākotnē. Pie tā strādājam, un lai tas piepildītos strādājam arī pie tā, lai iegūtu autoritāti reģionā, kurā startējam. Autoritāte noteikti palīdz darbu organizēšanā ceļojot no vienas vietas uz otru, proti vieglāk sarunāt treniņu iespējas sacensību vietās, iesildīšanās iespējas sacensību dienās, dzīvošanas tuvāk kalnam, treniņu laikus utt. No vienas puses ar mums sāk rēķināties, jo atsevišķi sportisti nu jau ir kļuvuši zināmi rādot labu meistarību, vispirms jau Lelde un Kristaps, protams, tad Liene un Agnese, arī Miks un Žaks, vai Evelīna un Žanete, kas visi pa reizei ir bijuši redzami uz pjedestāla dažādās vietās Skandināvijā. Arī treneru korpuss mums ir profesionāls, kas iesaistās sacensību žūrijās, koordinē iesildīšanās procesus sacensībās, liek (marķē) sacensību trases, un strādā, ka laba aizmugure mūsu sportistiem, kas piedalās sacensībās kopā ar mums. Viss šis kopā vieš cerību, ka esam uz pareizā ceļa, lai arī nākotnē spētu piedāvāt labākajiem kalnu slēpotājiem no Latvijas programmu, kas ir konkurētspējīga vismaz FIS līmenī, bet kas zina, laiks rādīs, varbūt arī augstāk.
Personīgi priecājos, ka esam nonākuši pie sapratnes, ka lai kaut ko izveidotu, mums federācijai un sportistiem, jādarbojas kopā, kas par laimi kalnu slēpotājiem, laikam tomēr atšķiras ar citiem uz ētera laiku pretendējošiem sporta veidiem LSF. Mēģinām rast modeli, un godīgi definēt, ko spēj piedāvāt federācija, bet kas jāvar ieguldīt sportistam, lai viņš/viņa spētu pievienoties treniņu, sacensību programmai ar vēra ņemamu kvalitāti. Šogad plānu, kuru realizēsim ar sportistiem, ar mērķi startēt un uzvarēt visos Latvijas un Baltijas kausos, startēt un kvalificēties finālam pasaules čempionātā St., Moricā, ar treniņu un sacensību programmu, lai tam sagatavotos, par ap 70% sedz LSF, bet ap 30% sportistiem jāsagādā pašiem. Šis modelis radās faktiski papētot vairāku augstāk reitingā esošu komandu programmas, un modeļus. Jeb kā paši somi sacīja, “jau sen vairs nav tā, ka sportistam ir viss nosegts”! Zinām arī par skaitļu kārtām un sportistu līdzfinansējumu ASV izlasē, bet domāju, ka ir vienkārši nepareizi to salīdzināt ar mums. Ir dažas nācijas kurās ir savādāk, jo tām kalnu slēpošana un visas ar to saistītās industrijas rada būtisku daļu no iekšzemes kopprodukta, piemēram, Austrija, Šveice, bet droši vien izlases komandas sastāvā tur tikt ir “nedaudz” grūtāk kā pie mums.
Kalnu slēpošana ir ļoti smags sporta veids, sākot ar ievadu šajā rakstā par izlases sportistiem traumēto sastāvā, ieguldāmo darbu, prombūtni no mājām laika izteiksmē, iespēju jauniešiem to savienot ar skolu, vēl nemaz nerunājot par to, ka kādam tas viss ir jāfinansē. Tomēr tajā pašā laikā mums Latvijā ir ļoti paveicies ar talantīgiem sportistiem, stiprām ģimenēm, un spēcīgu federāciju, kas būvējot kopā pēdējo gadu laikā ir uzbūvējuši gan stiprus sportistus, gan starptautisku sacensību ciklu, kas ar savu latiņu veicina konkurētspēju mūsu sportistos. Esam uz pareizā ceļa, un neviens jau netika solījis, ka tas būs rozēm kaisīts.
Bet nākošreiz vairs ne par problēmām.
Ar cieņu,
Latvijas izlase kalnu slēpošanā,
Dinārs Doršs
0 Komentāri