Jaunumi

Kāpēc Sporta psiholoģija?: Jebkura muskuļu darbība sākas ar apzinātu domu veikt kustību. Ja kustība sākas ar domu, bet domas rodas smadzenēs, tad precīzāku kustību veikšanai būtu jāsāk ar treniņu smadzenēm.

Nodarbību mērķis: iepazīstināt sportistus ar psiholoģiskās sagatavotības priekšrocībām, tās nepieciešamību un apgūt pamata prasmes psiholoģiskajā sagatavotībā.

Nodarbību norise un uzdevumi: teorijas izklāsts, prezentācijas, diskusijas, uzdevumu veikšana un konkrētu vingrinājumu apguve.

Nodarbību grafiks un dalībnieki (no 13 gadu vecuma/sākot no U14 grupas līdz FIS vecuma sportistiem):
Nr. 1 - Ievads sporta psiholoģijā, mērķi un motivācija;
Nr. 2 - Stresa menedžments un elpošanas tehnikas;

14. un 16. Oktobris 19:00-20:30. Pēc reģistrācijas un apmaksas dalībnieki saņems ZOOM saiti un instrukciju kā pievienoties. Semināri notiks angļu valodā!

Izmaksas 2 vakaru virtuālajai nometnei:
*50 € personai / *150 € komandai (4 - 5 sportisti) / *250 € komandas paka (5 un vairāk sportisti, treneri).

*Par individuālām vēlmēs lūgums sazināties atsevišķi

“Mērķu noteikšana un precizēšana” Sportā ne tikai katras sacensības vai treniņš, bet būtībā pat katrs treniņa vingrinājums ir saistīts ar kāda konkrēta uzdevuma izvirzīšanu un reizē arī ar personības prasmēm izvirzīt un sasniegt lielākus un mazākus mērķus. Kopumā mērķu izvirzīšanas paņēmienu ieguvumi paaugstina iekšējo motivāciju, uzmanības koncentrāciju, ceļ pašpārliecinātību, palīdz pārvarēt stresu, vairo darba spējas, veido izaicinājumu un paaugstina treniņa kvalitāti.

“Ticība sev un pašiedvesma” Sportistam ir ļoti noderīgi apzināties, ka viņš nespēs visu laiku būt vienādi spēcīgs, ka viņš neprogresēs lineāri un ka sportā iespējami visādi pavērsieni.Ticība sev ir apziņa, ka visi čempioni ir sākuši “no nulles” un ar darbu ir sasnieguši virsotnes. Tā ir apziņa – “es neesmu sliktāks” jeb – “es esmu vismaz tikpat labs”.

“Iztēle un vizualizēšana” Iztēlē ir iespējams ieraudzīt sevi kādā pozitīvu emociju un miera pārpilnā pagātnes situācijā vai arī izjust vēlamās emocijas prognozētā nākotnē. Darbības vizualizēšana un aktīva iztēles pielietošana sportā izmanto sportista pozitīvo pieredzi, pārveido to jaunos redzes un priekšstata attēlos, kur sportists to var atbilstoši koriģēt vēlamajam darbības rezultātam. Vizualizācija nav tikai mentāla pieredze, kas notiek sportista prātā, bet gan kā spēka treniņš smadzenēm.

“Elpošanas tempa kontrole, stresa menedžments” Elpošana ir cilvēka dzīvības pamatā. Elpošanas ritms un dziļums ir cieši saistīts ar organisma emocionālo stāvokli. Satraukumā elpošana kļūst sekla, neritmiska un ātra, bet miera stāvoklī tā ir pietiekami dziļa, lēna un vienmērīgi ritmiska. Apzināti izmainot elpošanas režīmu, sportists var izmainīt savas psihiskās darbības stāvokli un pozitīvi ietekmēt savu pirmsstarta vidi.

“Muskuļu tonusa kontrole un rutīnas darbības” Uztraukumā muskuļu tonuss pieaug un ķermeņa kustības kļūst saspringtas, tā pazeminot sportistu kustību precizitāti. Pievēršoties sejas, roku un kāju muskuļu atbrīvošanai, tiek samazināts arī spriedzes līmenis.

Šīs lekcijas ir balstītas uz manu plašo personisko pieredzi sportā, studijām sporta psiholoģijā, darbu ar jauniem sportistiem un saskarsmes pieredzi ar viņu vecākiem.

Nodarbību mērķis: iepazīstināt trenerus, vecākus un sportistus ar sporta un pozitīvās audzināšanas pamatprincipiem un nodrošināt ar nepieciešamajām zināšanām veselīga jaunā sportista audzināšanā.

Darbojos gan individuāli, gan grupās ar sportistiem. Integrēju sporta psiholoģiju fiziskās sagatavotības treniņu laikā. Kā arī veicu On-line apmācības vecākiem, sportistiem un treneriem.

Uz tikšanos,
Kristaps Zvejnieks / 3xOlimpietis / Sporta psiholoģiskās sagatavotības
treneris