Jaunumi

Sveicināti! Rīt jau risināsies pirmās šīs sezonas PK sacensības sievietēm, un parīt starts arī “manai” komandai, kuras sastāvā šobrīd esmu es. Šodiena (piektdiena 26. okt) sportistiem ir brīvdiena. Dažs ir izgājis paskriet, cits pabraukt ar velotrenažieri, lai muskuļos tonuss nepazūd. Kamēr paši galvenie notikumi vēl nav sākušies, aprakstīšu nedaudz vairāk sadzīvi un dzīvošanas apstākļus šeit Soldenā, kur mitinās ASV izlase, kas šobrīd ir viena no labākajām un vislabāk aprīkotajām komandām pasaulē. Šis temats man pašam šķiet salīdzināšanai interesants, jo šī ir aktuāla tēma arī Latvijas izlasei.

Sportistiem kā jebkuram cilvēkam ir svarīgi apstākļi, kādos dzīvot treniņu un sacensību laikā. Katra komanda, protams, izvēlas izmitināt savus sportistus vietās, kas komandai ir pa kabatai. Par šo varētu domāt tā, ka ASV izlasei droši vien viss ir sakārtots, lai sportisti dzīvotu kā vislabākajā kūrortā. Jau iepriekš rakstīju, ka ASV izlasei ir vienošanās ar Soldenu par to, ka šī vieta ir komandas Eiropas treniņu mājas bāze. Tas nozīmē, ka Soldena nodrošina ASV izlasei dzīvošanu ar ēdināšanu, sedz pacēlāju un trases izmaksas, un dod pirmās tiesības treniņu procesa organizēšanā uz kalna attiecībā pret citām komandām. Ja godīgi, jāsaka, ka Latvijas izlasei Somijas Suomutunturos serviss nebūt nav sliktāks. ASV izlases mājvieta atrodas apartamentu mājā ar nosaukumu Insieme, pāris kilometru ārpus Soldenas esošajā ciematā Cvīzelšteinā. Sportisti un treneri dzīvo apartamentos, kas ir zolīda standarta, bet bez kādām īpašām ekstrām. Vienā apartamentā ir divas guļamistabas un tajā dzīvo 3 vai 4 sportisti. Tāpat ir arī treneriem, arī es dzīvoju vienā apartamentā ar diviem treneriem un dalu guļamistabu ar vienu no viņiem. Dabā ir tā, kad visi izkrāmē savas mantas, tad apgriezties īsti nav kur, bet šī sporta sadzīvē ir pierasta lieta.


Istaba (Dinārs Doršs un Deins Spensers)

Mājas pirmajā stāvā atrodas ēdamzāle un vieta sapulču sasaukšanai. Ēdināšana tiek klāta iepriekš treneriem pieteiktos laikos, kas, protams, atkarīgi no treniņu procesa. Ir dienas, kad ēdināšana tiek pasūtīta ēstuvē uz kalna, tas ir tajās dienās, kad treniņu laiki sakrīt ar pusdienošanas laikiem, bet parasti sportisti ēd mājvietā, un dara to arī labprātāk. Pagājušajā gadā ASV izlasei līdzi bija savs pavārs, šogad ēdienu gatavo mājas saimnieki. Ēdienkartē ir vienkārši ēdieni, bet sportistiem tiek pajautāts, ko labāk, piemēram, zivi, vistu vai cūku, tā lai arī sportisti justos apmierināti. Klāts tiek zviedru galds, lai katrs var paņemt cik un ko vēlas, bet trauki jānovāc pašiem, vismaz jānoskalo un jāieliek trauku mašīnā. Brokastīs ēdiens ir atstāts uz letes, bet olas, piemēram, sportisti vāra vai cep paši, katrs tā, kā to vēlas, jo atstāta ir maza plītiņa un panna. Un arī galda piederumi nav no sudraba – jeb tas ko gribējās atzīmēt, viss ir diezgan vienkārši bez liekiem sarežģījumiem, un arī prasības no sportistiem netiek izvirzītas tādas, ka kādam būtu vajadzīgs kas īpašs, bez atšķirībām, tas ir komandā pēdējais sportists vai pasaules čempions Teds Ligetijs.


Virtuve

Sava nosacītā svaru zāle ir izveidota turpat mājas pagraba garāžā, es pat teiktu diezgan neomulīgā vietā, bet savu uzdevumu pilda. Turpat garāžā atsevišķā istabā strādā servismeņi, un turpat glabājas arī viss treniņu inventārs. Velotrenažieri un daži treniņu rīki ir izvietoti istabā, kas kādreiz bijusi veļas mazgājamā telpa, kura šobrīd ir nedaudz samazināta. Arī drēbes jāmazgā pašiem, te veļasmašīna, te žāvētājs – lūdzu!


Svari garāžā


Veļas mazgātuve


Sporta zāle

Jebkurā gadījumā jāsaka, ka viss ir izdomāts ērti, bez īpašiem noteikumiem un prasībām, viss ir cilvēcīgi, lai sportisti justos kā atbraukuši mājās pēc sacensību cikliem Eiropā. Taču esmu ievērojis, ka ir viens būtisks nosacījums no komandas puses – tas ir internets. Šis ir nosacījums, kas nepieciešams gan sportistiem, gan treneriem, bez kura mūsdienās laikam grūti. Jāsaprot, ka internets vajadzīgs ne tikai komandas vadībai, lai sūtītu sacensību pieteikumus, organizētu dzīvošanas sacensībās vai lidmašīnas biļetes, internets sportistiem un treneriem ir vienīgā saite ar savām ģimenēm brīžos, kad jābūt ilgi prom no mājām. Katru vakaru katrs sazinās ar savām sievām, bērniem, vai draudzenēm, šī laikam ir šī dzīvesvieda sarežģītā puse.

Individuāla pieeja dzīvošanai no ASV izlases sportistiem ir Bode Milleram, kuram ir savs personīgais līgums ar Soldenu, kas ir vēl atsevišķa vienošanās ārpus federācijas noslēgtā. Viņs dzīvojot pieczvaigžņu viesnīcā, jo Soldena viņu tādā izmitina par to pretī prasot pietiekamu atrādīšanos televīzijā sniedzot komantārus, kas patīkami Soldenai. Tā kā arī šādas ekskluzīvas tiesības ir jāatstrādā. Jāsaprot, ka arī citās vietās viņš izvēlās dzīvošanu pats, jo pats par to maksā. Komanda, protams, piedāvā viņam dzīvošanu kopā ar pārējiem, bet viņam ir tiesības atteikties un nodrošināt citu alternatīvu pašam par saviem līdzekļiem, bet treniņu procesā viņš var piedalīties ar pārējiem. Respektīvi Bode Millers tiek cienīts arī kā personība, jo neapšaubāmi tāda ir, bet visas iegribas ārpus izlases piedāvātā ir jāsedz pašam. Jāsaprot, ka tik slavenam sportistam, savu līdzekļu ir pieteikoši, jo līgums ar Soldenu nav vienīgais. “Dzeltenās” ziņas ir tādas, ka pirms pāris nedēļām Bode esot apprecējies.

Interesanta tēma ir bijusi sportistu nodrošinājums, samaksas, algas. Šobrīd šajā komandā ir esošais pasaules čempions, ir braucējs piecpadsmitniekā, ir braucējs, kurš varētu kvalificēties trīsdesmitniekam, un ir tāds, kuram diez vai izdosies. Neviens no šiem sportistiem nekādas algas no savas slēpošanas federācijas, vai olimpiskās komitejas nesaņem. No šīm institūcijām, vienalga, caur kādu rāmi finansējums nāktu, tiek nodrošināts visiem vienāds treniņu un sacensību process, tādā apmērā, kādā slēpošanas associācija var to atļauties, bet maksāta alga navienam netiek. Sportisti ir apģērbti, pabaroti, aizvesti, viņiem ne par ko nav jādomā, bet pelnīt viņi sāk tikai tajā brīdī, kad sāk uzvarēt sacensības iegūstot balvu fondus, un parakstīt līgumus ar inventāra ražotājiem vai personīgajiem sponsoriem. Šādiem sportistiem, kā Milleram, Ligetijam vai Vonnai ar finansēm viss ir kārtībā, bet cik tad tādu pasaulē vispār ir. Tā kā biznesa plāns vecākiem ieguldot savos bērnos diez ko garantēts nesanāk, bet varbūt tomēr ir vērts.

Arī slēpes visiem ASV izlases līmeņa sportistiem netiek dotas, ir sportisti, kuri tas vēl pērk, un cer, ka drīzumā, kad rezultāts būs pietiekami augsts, slēpju ražotājs tās sāks dot par velti. Šajā sakarā ir vairāki līmeņi, ir sportisti, kuriem jau dod slēpes bez maksas, un ir sportosti, kā Teds Ligetijs, kuriem maksā par to, ka viņi brauks ar konkrētā zīmola slēpēm, dodot vēl līdzi savu slēpju inventāra ekspertu, kas atbild par visām slēpēm un zābākiem.

Pagaidām pietiks, līdz nākamajai reizei…

p.s. Varnera Nikersona veidotajam video pirmo astoņu stundu laikā esot bijuši 12 000 skatījumu, tā kā tas patiešām ir izdevies un ir aktuālitāte šobrīd.

Dinārs.