Jaunumi

Sveicināti vēlreiz! Šis droši vien būs beidzamais raksts ko uzrakstīšu par notikumiem Soldenā, jo pēc dažām dienām man jādodas prom, un jau jāorganizē nākamais treniņu process Latvijas izlasei, kas notiks Somijas Suomutunturos. Pāris dienas neesmu varējis neko uzrakstīt, jo nav īsti sanācis laika un spēka, jo daudz darba bijis uz kalna. Laika apstākļi nav īsti lutinājuši, tādēļ arī vairāk spēka un laika aiziet trases sagatavošanas darbos treniņiem. Trešdiena un ceturtdiena bija īsta lāpstas darbu diena, bet šodiena (piektdiena) šļūtenes darbu diena, jo esam vienu nogāzes daļu sagatavojuši ar ūdeni, lai rīt, cerams, izdotos labs treniņš. Laika apstākļi bijuši pavisam nepastāvīgi, svaigi sasnigušais sniegs katru rītu ir apgrūtinājis gan trases sagatavošanu, jo liekais sniegs ir bijis jāizstumj no trases, gan sportistu braucienu kvalitāti. Atgādināšu, ka šobrīd jau notiek gatavošanās process nākošajam PK posmam Levi, kas notiks 11.novembrī, un no ASV izlases palicis gatavoties Soldenā ir tikai Teds Ligetijs un jaunā zvaigzne ASV sieviešu izlasē Mikaela Šifrina.


Trases darbi

Nelabvēlīgajos laika apstākļos slaloma trasē Teds Ligetijs nav juties īpaši labi, ir bijusi arī sportistiem raksturīga neapmierinātība par treniņu vietas izvēli, par uzlikto trasi u.c. Runāju ar treneri par šo jautājumu, viņš apstiprināja, ka nav pārāk labi ilgi trenēties ne pārāk atbilstošos apstākļos, bet no citas puses laba lieta ir variācija, un īsti labāki apstākļi nav atrodami arī citur, vai arī ir pieejami tikai Austrijas izlasei, kura parasti izolējas no citiem. Šī iemesla dēļ, šodien sportistiem brīvs, bet treneri, kas bijām mēs trīs cilvēki, Teda treneris Maiks, Mikaelas treneris Pīts un es, šodien kopā ar diviem Soldenas darbiniekiem lējām trasi ar ūdeni, lai veiksmes gadījumā, ja pa nakti neuzsnigs sniegs, rastu labus treniņa apstākļus rīt. Šis laistīšanas process ir pasmags darbs, kas aizņēma pusi dienas un ja pa nakti atkal būs sasnidzis, tad viss šis darbs vējā. Viena būtiska lieta, ko esmu iemācījies kopš esmu Latvijas izlases treneris, un ko apstiprina arī notiekošie procesi šeit - kalnu slēpošanas sports nav tikai sacensība starp sportistiem, bet lielā mērā ir sacensība arī starp komandām, kas apkalpo sportistus, lai sniegtu sportistiem pēc iespējas labākas treniņu iespējas. Treneri zvanās, brauc pārbaudīt citas vietas, skatās kā ko un kur var saorganizēt, lai sportisti labāk sagatavotos savam nākošajam PK posmam. Un nav nemaz tik vienkārši šādas vietas atrast, jo visur priekšā ir īpašnieku intereses, kārtējā cīņa ar laika apstākļiem pazaudēts laiks pārbraucienos utt. Visu šo saliekot kopā vēlreiz secinu, ka mūsu vienošanās ar Somijas Suomutunturiem, kas ir viens no mūsu izlases atbalstītājiem ir labākais, kas ar mūsu izlasi pagājušajā gadā varēja notikt. Somijā mūs uzņem, ļauj pašiem saimniekot, un tur nav daudz komandu, bet ja kāda ir, tad mums dod priekšroku. Jebkurā citā vietā mums ir jācīnās ar visiem citiem, kas mazai nācijai ir sarežģīts process, jo priekšā ir vietējie vai kāda lielā nācija.


Trases darbi ar ūdeni

Par šiem trases sagatavošanas procesiem runājot, interesanti pieminēt ASV sadarbību ar Kanādas sieviešu izlasi, kas notika trešdien un sadusmoja ASV izlases treneri. Kanādieši, kuru sastāvā ir četras meitenes un seši treneri uzprasījās trenēties kopā ar ASV. Viņiem netika atteikts ar domu, ka vairāk treneru trasē ļaus sagatavot trasi labāk, jo tika prognozēts svaigs sniegs. Taču treniņa laikā, kaut arī tiesības izmanot kalnu un mieti piederēja ASV, trasi līdzinājām un ar lāpstām šķipelējām tikai mēs kopā ar Maiku Deju un Teda servismeni. Kanādieši pa to laiku cītīgi konsultēja savas sportistes, divi atrodoties startā, viens finišā, viens trasē, viens filmējot un viens vadājot drēbes. Šī situācija sadusmoja ASV treneri, un radīja dažas asākas vārdu pārmaiņas ar kanādiešiem. Pēc šī gadījuma Maiks sacīja, ka diez vai kanādiešiem sanāks vairs kāds treniņš kopā ar mums. Šis raksturo arī tos nerakstītos likumus, kas pastāv starp komandām, kad jāciena, kurš ir saimnieks, kurš sniedz pakalpojumu, kurš to pieņem, un ka viss šis kopā darbojas, lai radītu pēc iespējas labākus apstākļus sportistiem, un gadījumos, kad treniņi notiek kopā ar citām komandām, lai radītu šos apstākļus ne tikai saviem, bet arī tās komandas sportistiem, ar kuru trenējas kopā.


Treniņu kalns Soldenā "Ice box"

Ārpus treniņu procesa, kurš sākas uzreiz pēc treniņa ejot pusdienās turpat uz kalna esošajā ēstuvē, pastāstīšu vēl kādu interesantu atgadījumu, kas apliecinās Teda Ligetija zvaigznes statusu. Mēs gājām ieturēt pusdienas, kurās parasti sēžam kopā pie viena galda, treneri kā parasti pievienojāmies vēlāk, jo vēl bija jānovāc trase. Teds kopā ar savu servismeni jau gandrīz bija papusdienojis, un tad pievienojāmies mēs. Tedu, protams, Austrijā atpazīst, un kā tas bieži gadās, kāds bērns pienāca ar savu ķiveri palūdza Tedam uzlikt uz tās autogrāfu. Neesmu līdz šim redzējis, ka Teds kādam atteiktu, viņš vienmēr ir redzēts draudzīgs un sabiedrisks un vienmēr labprāt paraksta, kā to darīja arī šoreiz. Bet te vienā acu mirklī situācija pārvērtās par haosu, bērni, viņu vecāki, visi pēc kārtas sāka grūsties virsū galdam pie kura pusdienojām, visiem vajadzēja autogrāfu neskatoties ne uz ko. Kāds no vecākiem pa gabalu vēl paprasīja: „Ted, vai Tu vēl ēd?” Uz ko Teds atbildēja: „Vispār jā,” taču tas neatturēja šo vecāku burtiski ar varu piebīdīt savu bērnu blakus Tedam, lai ar telefonu uztaisītu foto. Bērni nāca vairāk un vairāk, un neviens no vecākiem neiedomājās izrādīt kaut mazāko cieņu sportistam, visa situācija patiesi kļuva ļoti nepatīkama, līdz beidzot Teds bija spiests iet projām īsti nepabeidzis savu maltīti. Man nebija iepriekš nācies ko tādu redzēt, un Teds pats arī pastāstīja, ka Austrijā laikam ir vistrakāk, bet tik traki vēl nebija bijis. Arī ASV kaut arī autogrāfus lūdz, tomēr, ne tik fanātiski kā Austrijā. Varbūt pie vainas bija arī Austrijā tajā brīdī esošais brīvdienu laiks, kad Soldenas slēpošanas centru apmeklēja patiesi daudz cilvēku, tomēr, jāsaka, ka kaut kāda cieņa sportistam arī ir jāprot izrādīt.

Nākamā jaunā ziņa būs vēstījums visiem sportistiem - vakardien Teds Ligetijs sev un savai komandai cepa pankūkas! Cienāti, protams, tika arī treneri un es. Laikam viņam vienkārši sagribējās amerikāņu pankūkas, kuras pats cepa pēc savas receptes. Sākumā bija paredzēts ieturēt pusdienas ārpus viesnīcas, jo vakar viesnīcā tās nebija pieejamas, bet te klajā nāca ziņa, ka Teds ceps pankūkas un ka nekur nav jāiet. Patīkami bija, protams, ka neviens netika aizmirsts, tādēļ novēlu visiem treneriem tādus sportistus, kuri padomā arī par saviem treneriem. Abas šīs reizes, kamēr man ir izdevies strādāt komandā ar Tedu Ligetiju, viņš ir tiešām atstājis spēcīga parauga iespaidu. Ne tikai Teda slēpot prasme, bet arī uzvedība ārpus treniņu un sacensību procesa varētu būt ļoti labs paraugs mūsu jaunajiem censoņiem.


Teds Ligetijs cep pankūkas

Ar šo man šī sarakste būs jābeidz, jo drīz jau jāpošas mājup. Amerikāņi dosies uz Levi un pēc tam uz PK posmiem Kanādā un Amerikā. Prieks ir bijis rakstīt, jo ir bijis ko rakstīt. Patiesībā jau diezgan daudz ko pastāstīt būtu arī par Latvijas izlasi nometņu laikā, par sportistiem, par sasniegumiem par sadzīvi. Domāju, ka tur arī ir pietiekami daudz interesanta ko atrast. Jāsaprot tikai viena lieta, ja šeit strādājot manā statusā, laiku tam vēl var atrast, tad darbā ar Latvijas izlasi nometnēs tas ir stipri sarežģītāk, jo jautājumu par kuriem atbildēt ir daudz vairāk. Taču pie iespējas, protams, to darīšu...

Ar cieņu
Dinārs Doršs