Jaunumi

Uzklausot Andra stāstījumu par to, kas viņam bija jāpiedzīvo pēc atpūtas Austrijas slēpošanas kūrortā Zoldenē, ir sajūta, ka viņš pārstāsta kādu absurda romānu. Insbrukas (Austrija) apgabaltiesa piespriedusi Andrim samaksāt vairāk nekā 36 tūkstošus eiro kundzei, kura viņam slēpošanas trasē uztriecās virsū.

Ja mēs runājam, ka Latvijā nav tiesiskuma, tad te salīdzinot ar Austriju, pie mums ir paradīze, saka Andra sieva Sandra un piebilst - ja viss notikušais nebūtu realitāte, tad par Andra piedzīvoto varētu uzrakstīt dižpārdokli joku romānu.

Divus gadus pēc piedzīvotā Austrijas kalnos ogrēnietis Andris saņēma no tālās kalnu zemes tiesas spriedumu, ka viņam Vācijas kundzei, kura viņam slēpošanas trasē uztriecās virsū, jāmaksā sāpju nauda, kā arī jākompensē izdevumi, kuri radās kundzes civilvīram braukājot no Vācijas pie savas mīļotās uz Austrijas slimnīcu, par dārznieku pakalpojumiem un citiem tamlīdzīgiem „sīkumiem” – kopumā 36 826, 14 eiro (gandrīz 26 tūkstoši latu). Pie tam Austrijas tiesa uzsvēra, ka šie varētu būt ne vienīgie Andra izdevumi, jo tiesas izdarītajā aizmuguriskā spriedumā teikts, ka „atbildētājs ir atbildīgs par visiem nākotnes zaudējumiem, kuri ir cēloņsakarībā ar 07.03.2010 slēpošanas kūrortā Zoldenā notikušo slēpošanas negadījumu.”

Insbrukas apgabaltiesas šokējošais „pārsteigums”

Viss sākās pirms gandrīz trim gadiem. 2010. gada sākumā Andris atpūtās Zoldenas slēpošanas kūrortā. Pie tam viņš bija veicis visas nepieciešamās ceļojuma apdrošināšanas, tostarp arī veselības apdrošināšanu. Tā kā Andris domāja, ka nekādām nepatikšanām nevajadzētu būt, ja notiek kas neparedzēti ārkārtējs. Viņa sieva Sandra saka: „Vīrs bija apdrošinājis visu, ko vien varēja.”

7.martā trasē notika negadījums. Andrim slēpošanas trasē virsū uzdrāžas vāciete Marina, abi nokrita un guva smagas traumas, no kurām Andris vel nav atguvies līdz pat šai dienai. Tā kā gan viens, gan otrs bija veikuši veselības apdrošināšanu, tad ārstniecības process ritēja bez aizķeršanās. Andrim vispirms pirmā neatliekamā palīdzība un ķirurģiskie pakalpojumi tika sniegti Austrijas klīnikā, bet pēc tam viņš veseļošanos turpināja jau Latvijā. Arī Marina guva traumu – iegurņa kaula lūzumu - un ilgstoši ārstējās slimnīcā.

Kad gan viens, gan otrs bija apārstēti un dzīve daudzmaz nokārtojās, Andris pēc diviem gadiem saņēma šokējošo pārsteigumu no Insbrukas apgabaltiesas. Tiesa aizmuguriski bija piespriedusi, ka Andrim jāmaksā 36 826, 14 eiro Marinai par nodarītajām ciešanām un neparedzēties izdevumiem, pie tam arī uzsverot, ka viņam Marinai varētu nākties maksāt arī nākotnē, ja viņai rastos kādi zaudējumi konkrētā slēpošanas negadījuma dēļ.

Absurdais nolēmums

Teikt, ka Andris bija nepatīkami pārsteigts ir pārāk maigi. Viņš ir neizsakāmi sašutis par tiesas spriedumu. Jāteic, ka Insbrukas apgabaltiesas spriedums izpilde Andri iedzītu totālā bankrotā.

Andris nolīga advokāti Ingmaru Bergmani, un tagad cīnās pret Insbrukas tiesas absurdo nolēmumu. Advokāte Bergmane Kasjauns.lv pateica, ka spriedums ir ne tikai nesaprotams, bet arī līdz nejēdzībai absurds.

* Pirmkārt, tiesa lēmusi aizmuguriski, uzklausot tikai pašu prasītāju Marinu, analizējot tikai viņas nolīgtā eksperta – slēpošanas instruktora slēdzienu. Kaut gan negadījuma raksturs liecina, ka vāciete trasē uzskrējusi virsū Andrim, Insbrukas tiesa lēmusi gluži otrādi.

* Otrkārt, absolūti netika ņemti vērā Andra paskaidrojumi, notikuma apraksts viņa skatījumā un tamlīdzīgi, aizbildinoties ar to, ka ir nokavēts pretenziju iesniegšanas termiņš, kurš gan īstenībā netika nokavēts.

* Treškārt, tiesas spriedumā par kompensācija izmaksu nav pievienotas klāt nekādas kvītis vai rēķini – kompensācijas lielums vienkārši tika aprēķināts pēc Marinas teiktā jeb principa „viena tante teica”. Pat nav pierādījumu par prasībā minēto personāžu, kuriem radušies maksājumi, eksistenci, piemēram, civilvīrs, dārznieks, kopēja, u.t.t.

* Ceturtkārt, Insbrukas apgabaltiesa atbildētājam Andrim pat liedza iespēju samērīgos termiņos pārsūdzēt tiesā nolemto. Piemēram, viņam vajadzēja pārsūdzēt tiesas nolēmumu divu nedēļu laikā, pie tam norādot, ka viņš var nolīgt tikai Austrijas advokatūras kolēģijā reģistrētu advokātu. Varētu padomāt, ka pie mums Latvijā katrā advokātu birojā sēž pārītis austriešu advokātu. Jāuzsver, ka šāda prasība ir Eiropas Savienības regulas pārkāpums, jo ES var praktizēt jebkurš kādā no dalībvalstīm strādājošs advokāts.

* Piektkārt, Insbrukas apgabaltiesas savus spriedumus spītīgi adresēja uz adresi, kuru Andris Insbrukas slimnīcai norādījis kā adresi, kur slimnīcai Latvijā paziņot par viņa nāvi, ja nu slimnīcā notiek vistraģiskākais, savas sievas darbavietu. Tikai nejaušības dēļ Andra sieva darbu nebija mainījusi, un viņš saņēma Austrijas tiesas dokumentus un spriedumu.

* Sestkārt, Andra un viņa advokātes sūtījumus Insbrukas apgabaltiesai, kurus Andris uz Insbruku sūtīja caur Austrijas vēstniecību Latvijā, „marinēja” pāris mēnešus. Tikai pēc diviem mēnešiem vēstniecība atsūtīja tur nodoto Andra vēstuli Insbrukas apgabaltiesai ar piebildi, ka viņam tā bija jāsūta uz Austrijas tiesu pa tiešo, un pašam sūtījums jāiztulko. Tas nozīmē, ka Austrijas vēstniecība arī palīdzējusi uzvarēt Marinai tiesā, novilcinot atbildētāja komunikāciju ar tiesu Austrijā.

Šādus un līdzīgus neloģiskus pārkāpumus šajā tiesu procesā varētu minēt vēl un vēl. Advokāte teic, ka viņa lietas materiālus parādījusi Latvijas Tieslietu ministrijā, kurā tur strādājošie tos ieraugot palikuši atvērtām mutēm un ieplestām acīm – tik stulbu tiesas lēmumu viņi nebija redzējuši. Viņi neticēja, ka vispār kaut kas tāds iespējams civilizētā un par tiesisku uzskatītā Eiropas tiesā. Pat Latvijā nekas tāds nebūtu iedomājams!

Marinas grandiozās prasības

Tad ko vāciete Marina no Andra prasa? Būtībā sāpju naudu un kompensācijas, ko nesedz ne slēpošanas ceļojuma, ne veselības apdrošināšana. Un tas ir:

* sāpju nauda – 20 000 eiro (Ls 14 056), jo viņai „bija jāizcieš ļoti lielas sāpes” un viņa nevarēja veikt ne savus profesionālos, ne privātos darbus, tostarp dārza darbus, nodarboties ar hobijiem un tamlīdzīgi;

* aprūpētāja izdevumu apmaksai – 3080 eiro (Ls 2164), jo viņai bija jāalgo cilvēks, kas viņai palīdzētu nokļūt mājas otrajā stāvā esošajā guļamistabā un vannas istabā;

* 7200 eiro (Ls 5060) tiek prasīti tādēļ, ka Marina nevarēja veikt ierastos mājsaimniecības un dārza darbus un tos vajadzēja veikt viņas mātei, meitai, civilvīram, dārzniekam un citiem pieaicinātiem;

* 1246,14 eiro (Ls 876) benzīnā esot iztērējis Marinas civilvīrs, braukājot pie viņas no Magdeburgas Vācijā uz Insbrukas slimnīcu;

* 300 eiro (Ls 210) Marinas civilvīrs vēl ir iztērējis telefonsarunās ar ārstiem un apdrošināšanas firmām. Tie esot Marinas ģimenei radušies zaudējumi, kuri Andrim esot jākompensē.

Turpmāk Austrijai apkārt ar lielu līkumu

Andra sieva Sandra pieļauj, ka Marina varētu būt kāda krāpniece, kura šādā veidā – pieprasot no viņas vīra milzīgas kompensācijas summas - nodrošinot sev iztikšanu. Sandra arī uzsver, ka viņu ģimene vairs nekad mūžā vairs nebrauks uz Austriju, neiesaka to darīt arī saviem draugiem un radiem, jo tur var iekulties prātam neaptveramās nepatikšanās. Un viņa to neiesaka darīt arī citiem, sevišķi tiem, kuri tagad pošas uz Austrijas slēpošanas kūrortiem.

Tas, ka Austrija ir mierīga, tiesiska un viesmīlīga zeme esot māns, satraukti stāsta Sandra. Aizbraucot uz Austriju atpūsties, un it kā nokārtojot visas ar to saistītās formalitātes, veicot visas nepieciešamās apdrošināšanas, gadījumā, ja notiek kaut kas neparedzēts, cilvēks pēc tam vairs nevar mierīgi dzīvot, jo pēkšņi var izrādīties, ka Austrijā ar  aizmugurisku spriedumu no viņa kāds ir piedzinis bargu naudas summu. Insbrukas tiesneši pret Latviju pilsoni izturējušies kā pret kādas banānu republikas piederīgo, ar kuru varot darīt visu, kas ienāk prātā, sašutusi ir Sandra. Ja Andris nebūtu uzņēmīgs un kopā ar savu sievu, kura, starp citu, ir ieguvusi juridisko izglītību, nepastāvētu par savām tiesībām un nenoalgotu aizstāvi, kāds cits Andra vietā varētu tikt novests līdz pašnāvībai.

Andra advokāte Bergmane teic, ka ir trīs iespējas, kā Andrim izkulties no nepatikšanām. Tās arī tiks izmantotas:

* Pirmkārt Andris un viņa aizstāvis var mēģināt panākt, lai Austrijas tiesa atceļ savu spriedumu.

* Otrkārt, Andris Latvijas tiesā var celt prasību pret vācieti Marinu par viņam nodarītiem zaudējumiem. Te gan jāpiebilst, ka Latvijas tiesa nebūs tik neloģiski pretimnākoša Andrim, kā Insbrukas tiesa Marinai, uzsver advokāte.

* Treškārt, ja arī Insbrukas apgabaltiesas lēmums stājas spēkā, tad tam arī „jāiet cauri” Latvijas tiesai, kura izskata vai Austrijas tiesa ir ievērojusi visus procesuālos noteikumus, tostarp arī to, vai atbildējam, šajā gadījumā Andrim, ir bijušas nodrošinātas tiesības piedalīties procesā, vai ir ņemti vērā viņa paskaidrojumi un tamlīdzīgi. Šajā gadījumā Latvijas tiesa varētu nospriest, ka Austrijas tiesas spriedums nav objektīvs.
 
Autors: Elmārs Barkāns/Foto: Shutterstock

Avots: kasjauns.lv (oriģināls http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/102959/tiesu-sistemas-absurds-sleposana-austrija-var-novest-lidz-bankrotam)