Mēs izmantojam sīkfailus. Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Uzzini vairāk par sīkdatnēm šeit.
Nosaki pagājušās sezonas nozīmīgāko notikumu (Balsošana!)
Ir noslēgusies kārtējā ziemas sezona. Kaut arī tajā nebija pasaules čempionātu pieaugušajiem un tādēļ tā parasti sportistu aprindās tiek dēvēta par „kluso sezonu”, taču nekāda klusā sezona tā viss nav bijusi, jo gan distanču slēpošanā, kalnu slēpošanā un arī snovbordā Latvijas pārstāvji ir uzrādījuši ļoti atzīstamus rezultātus pasaules mērogā, kas ne tikai ir priecējuši sportistus un līdzjutējus, bet arī nesuši Latvijas vārdu pasaulē. Svarīgākie no tiem tiks minēti šajā rakstā. Jums ir iespēja arī nobalsot par sev šķietami svarīgāko notikumu. (uzskaitījums ir sarindots hronoloģiskā secībā, sākot ar agrāko).
Jaunais gads sākās ar pirmajām vēsturē Pasaules Jaunatnes Ziemas Olimpiskajām spēlēm, kas norisinājās Insbrukā (Austrija) un kur mūsu kalnu un distanču slēpotāji uzrādīja vērā ņemamus rezultātus.
1. Mikam Zvejniekam 13.vieta milzu slalomā un slalomā (kalnu slēpošana)
Milzu slalomā 64 dalībnieku vidū Miks Zvejnieks izcīnīja 13.vietu, tieši tādu pašu panākumu atkārtojot arī nākamajā dienā slalomā 62 dalībnieku konkurencē, kur otrajā braucienā, to teicami veicot, tika uzrādīts pat trešais ātrākais laiks, labākā laika uzrādītājam piekāpjoties tikai par 0,09 sekundēm. Pēc pirmā brauciena Miks bija tikai 23.vietā, un salīdzinoši siltajos laika apstākļos agrais starta numurs otrajā braucienā nāca par labu.
2. Arnim Pētersonam 20.vieta sprintā slidsolī (distanču slēpošana)
Uz startu sprinta disciplīnā izgāja 50 dalībnieki, no kuriem kvalifikāciju pārvarēja un ceturtdaļfinālam kvalificējās ātrākie trīsdesmit, starp kuriem bija arī Arnis Pētersons. Ar to vien cēsnieks negribēja samierināties, un savā ceturtdaļfināla braucienā ierindojās 4.vietā, kas Arnim kopvērtējumā deva 20.vietu. Salīdzinājumā ar mūsu kalnu slēpotājiem ir viņš nedaudz zemākā vietā, taču jāatceras, ka distanču slēpošanā ir cita specifika un atšķirībā no kalnu slēpošanas daudzi favorīti neizstājas.
3. Agnesei Āboltiņai 16.vieta slalomā (kalnu slēpošana)
Meitenēm slalomā piedalījās 54 dalībnieces. Agnese Āboltiņa līdzīgi kā Miks Zvejnieks veica ievērojamu kāpumu pēc pirmā brauciena – no 24.vietas uz 16.vietu, uzrādot augstāko vietu no visām disciplīnām.
4. Tomam Vasinam 4.vieta Eiropas kausā (snovbordkross)
Šo sezonu snovbordkrosā nevarētu uzskatīt par veiksmīgāko. Vairāki Eiropas kausa posmi tika atcelti, ieskaitot pašmāju divkāršo posmu Cēsīs, taču tik un tā Norvēģijā Eiropas kausā snovbordkrosā Toms Vasins spēja iekļūt finālā un izcīnīt 4.vietu (kaut arī sastāva spēcīguma ziņā 12.vieta Eiropas kausā Francijā, iespējams, ir vērtējama pat augstāk nekā 4.vieta Norvēģijā – aut. piez.). Joprojām viņa labākais sasniegums ir 3.vieta, kas izcīnīta aizpagājušajā sezonā, bet pagājušās sezonas 4.vieta ir apliecinājums, ka Toms joprojām spēj konkurēt ar labākajiem Eiropā.
5. Rolands Pužulis trīsdesmitniekā Skandināvijas kausā sprintā (distanču slēpošana)
Ilgi gaidītais brīdis pienāca šajā sezonā, proti, kāds no Latvijas distanču slēpotājiem vīru konkurencē beidzot iekļuva trīsdesmitniekā un izcīnīja ieskaites punktus sastāva ziņā otrajās spēcīgākajās sacensībās aiz Pasaules kausa – Skandināvijas kausā.To šā gada februāra sākumā Madonā paveica vietējās sporta skolas audzēknis Rolands Pužulis, kurš sprinta disciplīnā kvalifikācijā uzrādīja 20.ātrāko laiku, bet ceturtdaļfinālā pieredzes trūkuma dēļ gan tiešā, gan pārnestā nozīmē „tika nostumts malā” un nācās samierināties ar 29.vietu, lai gan tā brīža forma un kvalifikācijā uzrādītais laiks liecināja, ka Rolands var labāk par 29.vietu. Iegūtie 74 FIS punkti ir viens no labākajiem Latvijas pārstāvju sasniegumiem. Par viņu labāk ir nosprintojis Oļegs Andrejevs, kurš 2005.gadā uzrādīja 66 FIS punktus, tikai trīs sekundes piekāpjoties olimpiskajam čempionam Bjornam Lindam un vienu sekundi šobrīd vadošajam sprinterim Emīlam Jensonam (tagad mūsu slēpotājiem tas šķiet kaut kas neiedomājams – aut. piez.).
6. Roberts Rode Pasaules kausa posmā iekļūst trīsdesmitniekā (kalnu slēpošana)
Februāra vidū Pasaules kausa posmā Sočos (Krievija), kur pēc diviem gadiem notiks Olimpiskās spēles, superkombinācijas disciplīnā Roberts Rode 53 dalībnieku vidū izcīnīja 29.vietu, uzrādot vēsturisku rezultātu – pirmo reizi vēsturē kāds no kalnu slēpotājiem, kurš pārstāv Latviju, bija iekļuvis labāko trīsdesmitniekā Pasaules kausa posmā. Tiesa, pirmos ieskaites punktus tomēr neizdevās izcīnīt, jo Roberts saskaņā ar noteikumiem uzvarētājam bija zaudējis vairāk nekā atļautā norma – 8%.
7. Kristaps Zvejnieks otrais Norvēģijas čempionātā slalomā un iegūst 14,55 FIS punktus (kalnu slēpošana)
Marta beigās spēcīgajā Norvēģijas čempionātā slalomā trijniekā iekļuva Kristaps Zvejnieks, pakāpjoties no 10.vietas pēc pirmā brauciena uz otro divu braucienu summā. Kristaps uzstādīja karjeras rekordu – 14,55 FIS punktus, kas ir labākais rādītājs, ko jebkad ir sasniedzis kāds no Latvijas kalnu slēpotājiem. Par šādiem punktiem distanču slēpotāji pagaidām var tikai sapņot. Daudz un mērķtiecīgi ir strādāts, tāpēc arī pienāk reizes, kad pašam izdodas visu lieliski paveikt un arī vairāki citi faktori tajā brīdī sakrīt par labu – norvēģu labākais slalomists Mīre izstājās pirmajā braucienā, bet trešais labākais norvēģis Johansens otrajā braucienā, trīs no vadošajiem slalomistiem (Haugens, Nurdbotens, Jansruds) nestartēja, bet pārliecinoši labākā laika uzrādītājs divu braucienu summā Sulevogs tomēr otrajā braucienā, kalnu slēpotāju valodā runājot, bija „paņēmis mietu starp kājām” un pēc sacensībām tika diskvalificēts.
8. Snovbordistu 7. un 8.vieta Eiropas kausa posmos (snovbords)
Šajā sezonā ļoti labus rezultātus uzrādīja arī mūsu snovbordisti, kuru specifika ir slopstaila disciplīna. Eiropas kausa posmos Toms Petrušēvics (martā Francijā) un Artūrs Cukunde (janvārī Austrijā) spēja iekļūt finālā un izcīnīt attiecīgi 7. un 8.vietu.
9. Jānis Paipals FIS sacensībās Somijā iegūst 71,59 FIS punktus (distanču slēpošana)
Ikgadējās FIS sacensībās distanču slēpošanā Somijā sezonas izskaņā aprīlī priekš distanču slēpotājiem ļoti labu punktu guvumu savā kontā nopelnīja Jānis Paipals, uzstādot karjeras rekordu un pēdējo desmit gadu labāko rezultātu no latviešiem FIS punktu izteiksmē – 71,59 FIS punkti. Kaut arī salīdzinājumā ar mūsu kalnu slēpotājiem tas nav nekas īpašs, jo, piem., Kristapam Zvejniekam ir 14,55, Robertam Rodem 45,39, Kasparam Daugulim 53,83, Mikam Zvejniekam 57,15, tomēr jāatkārtojas, ka šo divu sporta veidu specifika ir atšķirīga, jo, piemēram, ja kāds no latviešiem, pat ja uzvarētu Norvēģijas čempionātā, kas pēdējos gados distanču slēpošanā ir krietni spēcīgāks nekā kalnu slēpošanā, tad tik un tā mazāk par 20 FIS punktiem nedabūtu (šogad uzvarētājs 15km sldisolī ieguva 21,71 – aut. piez.).
Vēl var pieminēt arī mūsu jauno kalnu slēpotāju veikumu spēcīgajās starptautiskajās jauniešu sacensībās Itālijā, kur Žanete Gedra vidējā grupā jaunietēm bija trešā slalomā, bet Evelīna Gasūna vecākajā grupā bija ceturtā, bet Žaks Gedra sezonas noslēguma sacensībās Zviedrijā bija otrais slalomā. Tāpat uzvaras un godalgotas vietas ir mūsu jaunajiem distanču slēpotājiem „Swedbank kausā Igaunijā: Vinetai Pētersonei, Patrīcijai Eidukai, Artūram Ivanovam, Raimo Vīgantam.
Balsošana (no vienas IP adreses var nobalsot vienu reizi):
9 Komentāri
14 FIS punkti Zvejniekam ir super rezultāts, bet tajā pašā laikā Pužuļa sasniegtais kalniešiem nav bijis pa spēkam - piem., Eiropas kausā iekļūt top30. Un nevar atstāt novārtā snovbordistus, jo kalniešiem un distančniekiem vēl jāpagaida, lai SCAN vai EK tiktu desmitniekā, lai arī alpine un cross country konkurencē ir lielāka.
Manā top4 būtu Pužulis, K.Zvejnieks, R.Rode un T.Vasins.
No raksta beigās pieminētajiem jauniešiem var daudz gaidīt nākotnē.
Viena lieta ir FIS punktu vākšana FIS mačos, kas arī nav mazsvarīga, bet svarīgāk tomēr ir uzrādīt labus rezultātus PK un PČ, startējot kopā ar visiem spēcīgākajiem.
Katru gadu, piem., notiek Latvijas labākā sportista noteikšana, kur tiek vērtēti ļoti daudzu sporta viedu pārstāvji, un kur uzvar Dukurs. Kāpēc lai nonovērtētu tikai no trim veidiem., kurus apvieno LSS.
Katru gadu, piem., notiek Latvijas labākā sportista noteikšana, kur tiek vērtēti ļoti daudzu sporta viedu pārstāvji, un kur uzvar Dukurs. Kāpēc lai nonovērtētu tikai no trim veidiem., kurus apvieno LSS.