Mēs izmantojam sīkfailus. Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Uzzini vairāk par sīkdatnēm šeit.
5 pilsētas, kas bankrotējušas Olimpiādes dēļ
Pirms nedēļas Tokijas pārstāvji līksmoja, Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) balsojumā iegūstot tiesības rīkot 2020. gada vasaras olimpiskās spēles. Taču ne vienmēr šis dižais sporta forums ir atstājis labu "pēcgaršu", kā teiktu vīna speciālisti - vēsture atceras gadījumus, kad pēc Olimpiādes attiecīgā pilsēta-rīkotāja paliek tukšām kabatām cerētās peļņas vietā.
Oksfordas Biznesa skolas pētnieki veikuši olimpisko spēļu biznesa izpēti un nonākuši pie secinājuma, ka gandrīz visās spēlēs izdevumi vairāk vai mazāk ir pārsnieguši ieņēmumus. "Citi megaprojekti, kā likums, iekļaujas budžetos, tikai ne Olimpiādes," secina pētnieki.
Olimpiādes dzimtenes smagās spēles
Atēnas ļoti vēlējās sarīkot spēles 1996.gadā, atzīmējot Olimpiādes simtgadi, taču tās piešķīra Atlantai, un Grieķijas galvaspilsēta tika tikai pie 2004. gada spēlēm. Rīkoja krāšņi un ar tādu vērienu, ka izdevumi par vairākiem miljardiem dolāru jeb 796% pārsniedza ienākumus, saskaitījuši Oskfortas Biznesa skolas speciālisti. Olimpisko spēļu dzimtenē tika uzbūvēts arī milzīgs skaits viesnīcu, kas tā arī nesagaidīja savus klientus pēc tam, kad sportisti un Olimpiādes tūristi aizbrauca no Grieķijas.
Parāds 30 gadu garumā
1976.gadā Monreālas mērs Žans Drapjū pilsētas iedzīvotājiem pārliecinoši apsolīja, ka olimpisko spēļu izdevumi atpelnīsies un pilsētas kasi papildinās ienākumi. Taču mērs kļūdījās - pilsētas parāds pēc Olimpiādes sasniedza 1,5 miljardus dolāru un Monreāla šo parādu dzēsa tikai 2006. gadā. Vietējie iedzīvotāji neizmantoto olimpisko spēļu stadionu, kurā vēlāk tikai ierīkots beisbola parks, no "Big O" pārdēvēja par " Big O-W-E" (angliski - lielā parādā).
Nesagaidītie tūristi
1998.gadā Japāna trešo reizi uzņēma olimpiskās spēles, taču šoreiz neveiksmīgi. Rīkotāju piesolītā tūristu plūsma pēc spēlēm tā arī neatjaunojās, bet pilsētas izdevumi par 56% pārsniedza ienākumus, paskaitījuši Oksfordas ekspreti. Turklāt vesela rinda ierēdņu tika apsūdzēti kukuļņemšanā, bet finanšu atskaites tika dedzinātas kastēm, tāpēc joprojām nav zināms, cik Nagano izmaksāja Olimpiāde.
Sauc palīgā štata valdību
1980.gada ziemas olimpiskās spēles Leikplesidā, ASV, tika sarīkotas salīdzinoši pieticīgi, taču izdevumi tik un tā par 320% pārsniedza ienākumus. Pilsētas budžetā deficīts sasniedza astoņus miljonus dolāru, kas Leiklpesidas vadībai lika vērsties pie Ņujorkas štata valdības un lūgt finansiālu palīdzību, lai norēķinātos ar kreditoriem.
Francijas olimpisko svētku cena
1992.gada ziemas olimpiskās spēles Albērvilā noteikti ir katra Latvijas sporta līdzjutēja atmiņā, jo tajās pirmo reizi pēc neatkarības atjaunošanas olimpiskajā stadionā iesoļoja Latvijas izlase ar mūsu valsts karogu, taču Olimpiādes rīkotājiem īstenība bija daudz skarbāka - foruma izdevumi plānoto budžetu pārsniedza par 135%. Lai glābtu pilsētu, 57 miljonus dolāru lielo parādu uzņēmās Francijas valdība.
Avots: Delfi.lv (oriģināls lasāms: http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/5-pilsetas-kas-bankrotejusas-olimpiades-del.d?id=43646765])
0 Komentāri