Jaunumi

Toms Vasins pirmo uzvaru ar sniegadēli guva pirms sešiem gadiem, pārstāvot savu Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāziju Latvijas Jaunatnes ziemas olimpiādē Ērgļos. Februāra pirmās nedēļas nogalē Ozolkalnā Eiropas kausa izcīņas posmā snovbordkrosā viņš centīsies pierādīt, ka šosezon mūsu kontinentā jau spēj būt viens no labākajiem. Starp sacensībām LSPA students Toms Vasins Cēsīs trenē puišus, kas gatavojas Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiādei Liberecā.

Galvenokārt pateicoties Toma, kā arī viņa tēva un trenera Andra Vasina aktivitātēm, Latvijā notiks kas agrāk gluži neiedomājams — Eiropas kausa izcīņas posms snovbordkrosā. Sacensības, kuru šīssezonas pirmajā kārtā Toms finišēja trešais un kuru kopvērtējumā viņš cīnās par vietu labāko sešniekā.

Pērnziem Tomam līdz tiesībām startēt Vankūveras olimpiskajās spēlēs pietrūka tikai dažu sekundes desmitdaļu. Toties sezonas beigas cēsinieks sagaidīja bez savas ierastās frizūras. Garie mati tika zaudēti derībās dienā, kad viņš pirmo reizi iekļuva Pasaules kausa izcīņas finālsacensībās. Ar tādu rezultātu Vasins kļūtu par simtprocentīgu olimpieti.

Vankūveras vilciens, protams, sen bija aizgājis, bet uz sliedēm jau nolikts nākamais — ar galastaciju Sočos. Šīsziemas PK izcīņas otrajā kārtā Vasins vēlreiz iekļuva 32 labāko skaitā. Diezin vai to spējis vēl kāds, kurš snovbordā trenējas tikai sešus gadus.

Šonedēļ Toms startē Eiropas kausa posmos Francijas Alpos. Nākamās nogalē viņš aicina uz Ozolkalna snovbordkrosa trasi, kuras veidošanā pats aktīvi piedalījies. Kā tajā iespējami ātrāk no starta tikt līdz finišam, ir katra sportista algoritms, ko viņš risina ik braucienā.

BMX, BOBSLEJS UN INSPEKCIJA

Snovbordkrosa sacensību arēna zināmā mērā atgādina pa kalnu lejup izklātu BMX trasi. Tas Tomam patīk, jo mūža lielāko daļu viņš trenējies dīdīt lielo vīru mazo divriteni. Toms joprojām ar gandarījumu atceras, ko viņam BMX savulaik mācījis olimpiskais čempions bobslejā Jānis Ķipurs.

Snovbordkrosa trase gan ir krietni garāka. BMX līdz finišam tiek sekundēs trīsdesmit, ar sniegadēli jābrauc vismaz minūte, turklāt ātrums ir lielāks — nereti virs 80 km/h, lidojumu vairāk, un tie ir garāki — līdz 25 m. Finišam jāatrodas par 100 vertikāles metriem zemāk. Ozolkalnā augstumu starpība ir 80 m. Pārējais jācenšas piebūvēt klāt. Trases veidošanā pamati tika ielikti jau vasarā, galveno konfigurācijas elementu aprises radot ar zemes darbiem.

Klasiskā trasē ir piecas sešas lielas virāžas, starp kurām dzīvi aizraujošāku padara tramplīni un pampaku kaskādes, ko snovbordā sauc par rolleriem.

Lai arī sacensības lielākoties notiek vienās un tajās pašās vietās, katru reizi trase jāiepazīst no jauna, jo tās mainās kā jau viss dabā veidotais. Šim nolūkam atvēlēta treniņu diena, precīzāk, stunda un 40 minūtes.

Tā sākas ar inspekcijas braucienu, kurā dalībnieki ar dēļiem šķērsām lēnā garā šļūc pa trasi lejup, pētot virāžas, rollerus, tramplīnus un prātojot, kā tam visam ātrāk tikt pāri. Pēc tam vēl parasti pa trasi var paspēt nobraukt reizes piecas.

Kā bobslejā jāmeklē pareizās trajektorijas, vietas, kurās virāžās iet iekšā un kur nākt no tām ārā. Ja virāža stāva un augsta, kas pati griež snovbordistu, tad to vajadzētu veikt ar plakanu dēli, ja lēzena, jāliek vairāk uz kantes. Atšķirībā no bobsleja jārēķinās, ka tu te nebūsi viens. Vēl trīs džeki gribēs virāžu paņemt pa vislabāko trajektoriju. Un var nākties no augšas pēkšņi griezt lejā vai arī otrādi — spiesties augšup. Visa trases konfigurācija jāiedzen galvā labāk par reizrēķinu, lai neviens nelīdzenums neiznirst priekšā kā brīnums.

PULVERI, TABLETES UN VĪLES

Nereti daļa trases ir ēnā, daļa — saulē. Var gadīties, ka virāžas ledū, bet citur mīksts sniegs. Dēļu smērētāji parasti izvēlas tādu kombināciju, kas piemērotāka trases lielākas daļas segumam. Gar Toma dēli pirms sacensībām ar ziedēm, pulverīšiem, paātrinātāju tabletēm, gludekli un birstēm ņemas tētis.

Iepriekš kantes 87 grādu leņķī un žiletes asumā uztrin Toms. Šim darbiņam tiek lietotas vismaz piecas dažāda rupjuma vīles, punktu pieliekot ar tā dēvētajām dimanta vīlītēm.

Pirms sacīkstēm gatavo trīs sniegadēļus. Vienu inspekcijas braucienam, otru treniņbraucieniem — parasti ar aukstā laika slīdvirsmas struktūru, trešo sacensībām, rēķinoties, ka tad sniegs būs mazliet siltāks. Smēru kombinācijas cenšas patestēt jau treniņu dienā, braucot ar dažādi sagatavotiem dēļiem. Tiesa, treniņbraucieni notiek bez laika kontroles.

SĀKOT AR PLAUKSTĀM

Kvalifikācijas sacensību diena atkal sākas ar inspekcijas nošļūcienu, pēc kura ļauj veikt trīs treniņbraucienus. Pēc tam jādodas nežēlīgā cīņā ar trasi par ātrumu. Lai arī no diviem kvalifikācijas braucieniem vērtē tikai vienu — labāko, pat pārliecinoši līderi ļoti reti atsakās no otrā mēģinājuma. Snovbordkrosa niķīgais kumeļš ir cītīgi jāiejāj, vieta labāko 32 skaitā nevienam netiek dāvāta.

Toma taktika ir tāda pati kā visiem pārējiem — maukt ar maksimālu atdevi gan pirmajā, gan otrajā braucienā. Lai gan katrs no tiem pamatīgi nogurdina visu ķermeni. "Sākot ar plaukstām!" norāda mūsu līderis. "Jo īpaši, apstrādājot rollerus, darbināts tiek viss ķermenis."

Snovbordkrosā ir slēpošanas disciplīnām pretēja FIS punktu skaitīšanas sistēma. Piemēram, Pasaules kausa izcīņas posma uzvarētājs slalomā dabū 0,00 punktus, bet tāds pat panākums ar sniegadēli maksā tūkstoti. Pēc FIS punktiem sešpadsmit labākie izlozē starta kārtību, pārējie trasē dodas atbilstoši savai vietai reitingā. Otrajā braucienā pirmais sešpadsmitnieks startē apgrieztā kārtībā.

Būtiska ir arī kvalifikācijā iegūtā vieta, jo pēc tās nosaka, ar ko kopā turpināsi cīņas pamatsacensībās. Piemēram, pirmajā braucienā kopā cīnīsies līderis, pēdējais un divu vidējo rezultātu īpašnieki. Šis princips izslēdz iespēju, ka divi labākie tiekas jau pirms fināliem. Protams, viņi var arī līdz tiem neaizkļūt.

BEZ HRONOMETRA, AR TIESNEŠIEM

Arī finālsacensības sākas ar 40 minūšu treniņu sesiju, kuru ievada trases inspicēšana. Pamatsacensībām hronometrs vairs nav vajadzīgs. Svarīga ir tikai vieta. Būtībā divas pirmās vietas, kas ļauj cīņu turpināt nākamajā kārtā. Protams, citas attiecības valda lielajā (par 1.—4. vietu) un mazajā (par 5.—8. vietu) finālā. Teorētiski starp braucieniem drīkst mainīt arī dēļus, bet to parasti nedara, jo katram ir tikai viens īstais kaujas zirgs, kuru, protams, iebaro ar kādu paātrinātāju.

Vietu uz starta pirmais izvēlas tas, kam labāks rezultāts kvalifikācijā. Kura no četrām izdevīgāka, tas atkarīgs no trases. "Reizēm ērtāka ir ārmala, reizēm iekšmala un dažkārt pat vidus," skaidro Toms Vasins. "Sniegs nav asfalts un trasi nevar uztaisīt gluži perfektu. Ja pirmā virāža tālu, it kā izdevīgāka ārmala, bet varbūt tieši pirms ieejas tur ir kāds neliels sniega negludums."

Atšķirībā no BMX velosipēda sniegadēli pret barjeru atspiest nedrīkst. Tienesis noprasa: Reader's ready? Četri snovbordisti starta rokturos atvelk ķermeņus kā lokus. Pēc Attention! tiesnesis četru sekunžu laikā pēc saviem ieskatiem gāž barjeru lejā. Tāpēc snovbordkrosā ļoti būtiski trenēt reakciju un starta rāvienu.

ROLLERU ŠŪPOLES UN PARĀDE

Sākas cīņa par to, kurš pirmais tiks līdz virāžai un tad varēs komandēt parādi. Tā ir cenšanās gūt paātrinājumus, dēli piespiežot un atlaižot, pārvarot rolleru pumpas. "Tas ir apmēram tāpat kā sevi šūpolēs uzšūpot," piemēru sniedz Toms. "Citviet ir vēl kāds augsts uzmetiens vai lēciens uz leju. Tos visus jāprot izmantot, lai iegūtu ātrumu."

Citam citu iespējams apdzīt gan taisnēs, gan virāžās. "Nenosargāsi iekšmalu, konkurents virāžā tevi spiedīs uz augšu, nāksies samazināt ātrumu," dažas iespējamības analizē snovbordists. "Cik tālu aiz tevis ir konkurents, atpakaļ paskatīties daudz iespēju nav. Brauksi pa iekšmalu, bet sāncensis veiks virāžu pa ideālo trajektoriju, no augšas uzņems ātrumu un tā tevi apdzīs. Savukārt viņam jārēķinās, ka trešais var pret viņu veikt manevru no iekšpuses. Iekšējais gan riskē piedzīvot kritienu."

Snovbordkrosā ar rokām sāncenšus turēt, ķert, grūst vai stumt aizliegts. Drīkst tikai saskarties. Tiesneši ir visās trases vietās. Pirms tramplīniem jābūt skaidram, kā tos pārvarēt. Vai nepieciešams vēl atsperties, lai aizlidotu līdz nosēdiena vietai. Bet varbūt pat mazliet jāpiebremzē, lai piezemētos uz nogāzes un atkal iegūtu paātrinājumu. Ir reizes, kad pat izdevīgāk lielā ātrumā lidot tālāk un piezemēties jau uz plaknes.

Ar šo sezonu mainīti noteikumi, vērtīgāku padarot arī trešo vietu. Iepriekš aiz astotās pārējās vietas sadalīja pēc kvalifikācijas braucienu rezultātiem. Tagad, piemēram, pirmajā kārtā trešais iegūst 17.—24. vietu, ceturtais — 25.—32. vietu.

Līdz šim Toms Vasins Eiropas kausa izcīņas lielajā finālā braucis tikai reizi. Ozolkalnā tiks gaidīts turpinājums.

Dainis CAUNE

Toms VASINS
Snovbordists, students
Dzimis: 1989. gada 13. februārī Cēsīs
Izglītība: Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija, LSPA 3. kursa students
Sportā: kopš sešu gadu vecuma, kad sāka trenēties BMX, ar snovbordu nodarbojas sešus gadus
Treneris: pirmais treneris Jānis Ķipurs (BMX), tagad — Andris Vasins
Lielākie sasniegumi: BMX — 5. v. Eiropas čempionātā zēniem; snovbordkrosā — 2008. gadā 7. v. pasaules junioru čempionātā, divas reizes kvalificējies Pasaules kausa finālsacensībām, 3. v. 2011. gada Eiropas kausa izcīņas posmā, Latvijas čempions
Vaļasprieks: BMX
Ģimenes stāvoklis: neprecējies, ir draudzene

Avots - žurnāls "Sports"