Jaunumi

Šī gada augustā Vācijā norisinājās gadskārtējās junioru sacensības FIS Alpen cup, kuras organizē FIS (Starptautiskā Slēpošanas federācija) un Vācijas Slēpošanas federācija. Šogad sacensībās piedalījās 10 valstis –Latvija, Austrija, Vācija, Slovēnija, Čehija, Francija, Itālija, Šveice, Lihtenšteina un Lielbritānija. 

Latviju un Ogri šajās sacensībās pārstāvēja 12 gadus jaunā Aelita Krasiļščikova. Šis bija īsts izaicinājums Aelitai un viņas treneriem Modrim Krūzem un Margaritai Sokolovai, jo vairāk kā gads tika pavadīts praktiski dīkstāvē tramplīnu neesamības dēļ Latvijā un sakarā ierobežojumiem, kas saistīti ar ceļošanu un vēl joprojām sarežģīto Covid situāciju pasaulē un Eiropā. Visu šo periodu protams tika strādāts pie fiziskās sagatavotības pilnveidošanas ņemot talkā jaunus un vecos labos imitācijas vingrinājumus lēkšanā ar slēpēm no tramplīna, taču kā mēs visi labi apzinamies imitācijas nav tas pats kas īsts lidojums. 

Sacensības Alpu kausā ir paredzētas junioriem -15 līdz 19 gadus veciem jauniešiem. Šogad tika speciāli izdalīta ciemiņu klase –meitenēm kas ir tiesīgas startēt FIS līmenā sacensībās (12-14 gadi ar aktīvu FIS kodu).  Aelita bija jaunākā ciemiņu klasē un rādīja cienīgu sniegumu uz vidējās jaudas tramplīniem.

Šī Vācu Alpu kausa turneja, kas norisinās trijās dažādās pilsētās uz trim dažādiem tramplīniem, ir ļoti izaicnoša, jo tās ir 5 sacensības 7 dienu laikā. 

Sacensības sākās Klingentālā, pilsētāa kas vairāk slavena ar savu lielo 140 metrus jaudīgo tramplīnu uz kura regulāri notiek pasaules un kontinentālo kausu posmi lēkšanā ar slēpēm no tramplīna un ziemeļu divcīņā. Taču Klingentāla ir ne tikai lielā tramplīna īpašniece bet arī skolēnu un junioru līmeņa tramplīnus uztur lieliskā stāvoklī kā daudzas Vācijas pilsētas. Klingentālā sacensības notika uz 85 metru jaudas tramplīna. 

Šīs bija pirmās Aelitas nopietnās FIS līmeņa sacensības kur strikti tiek ievēroti visi noteikumi sākot ar starta luksoforu, vēja un plaukta kompensācijā līdz ļoti stingrajai ekipējuma kontrolei kur sportisti tiek sverti un mērīti kā arī viņu ekipējums iziet ļoti rūpīgu kontrolu no to izmēriem līdz kombinezonu gaisa caurlaidībai. 

Uz Klingentālas tramplīna Aelita spēja ne tikai uzstādīt savu personīgo tāluma rekordu 63 metri bet arī otrajā sacensību dienā izcīnīt sesto vietu šajās sacensībās.

Otrā sportistu pieturvieta bija 65 metru tramplīns pilsētiņā Pohla. Pilnīgi atšķirīgs no iepriekšējā ar to ka tas ir meža ieskauts mazākas jaudas tramplīns ar diezgan īsu izskrējienu (sportistu bremzēšanas vieta pēc lēciena), kas bija klāts ar skaidām. Arī te Aelita rādīja stabili labu sniegumu sacensībās lecot 50 metrus tālu.

Trešā pilsēta kur notika turnejas divi noslēdzošie etapi bija Bavārijas Bišofdgrūna ar 71 metru jaudas tramplīnu. Un arī šis tramplīns ir pilnīgi atšķirīgs no iepriekšējiem diviem. Jo atrodas klajā kalnā ar estakādi, kas paceļas augstu pāri pilsētai ļaujot baudīt Bavārijas ainavas elpu aizraujošos skatus.  Aelita spēja koncentrēties un veikt labus lēcienus abās sacensību dienās. 

Tagad ir jākrāj spēki un lidzekļi lai varētu doties uz treniņometni Austrijā, lai nepazaudētu šīs smalkās lidojuma sajūtas.

Jāatzīmē ka Latvijas meitenes startējot dažādās FIS ranga sacensībās  vienmēr ir izcēlušās ar lielisku sniegumu. Piemēram FIS Skolēnu GP sacensībās 2016 gadā Kamila Aleksa Krustiņa izcīnija 2. vietu individuālajās sacensībā un vēl pirms tam Šarlote Šķēle 3 gadus pēc kārtas bija labāko trijniekā. 2013 gadā – 2. vieta; 2012 – 1 vieta!; 2011 – 2.vieta. 

FIS Karpatu kausā Šarlote Šķēle ir izcīnījusi 2. un 3. vietu. Kā arī FIS cup sacensībās Šarlotei bija atzīstams sniegums. 

Bērnu un jauniešu organizētās sacensības ir pagaidām augstākās kur Latvijas pārstāvji var startēt rādot stabili augstu sasniegumu līmeni sakarā ar to ka Latvijā pagaidām nav atbilstošas treniņu bāzes. Pašlaik eksistējošajās treniņu bāzes Ogrē un Siguldā ir izveidotas par treneru personīgajiem ieguldījumiem, kā arī visi ārzemju treniņu braucieni tiek sportistu vecāku līdzfinansēti 

Ir izdarīts milzīgs darbs šī sporta veida atjaunošanā un uzturēšanā, gan sporta bāzu izveidē un uzturēšanā, gan treneru izglītībā, gan sakārtojot un faktiski radot no jauna sporta veida dokumentālo bāzi. Tapēc tagad svarīgākais ir panākt jaunu, jaudīgāku tramplīnu izveidi lai tramplīnlēkšanas un ziemeļu divcīņas sportaveidi varētu attīstīties arī tālāk. 

Informāciju sagatavoja:
Margarita Sokolova
Tramplīnlēkšanas un Ziemeļu divcīņas trenere